Arī Latvijas pilsoņi varētu saņemt kara veterānu pabalstus no Krievijas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Tie Otrā pasaules kara veterāni, kuri cīnījās padomju armijas rindās un pašreiz dzīvo kādā no trim Baltijas valstīm, iespējams, saņems sociālo pabalstu no Krievijas. Šādu Krievijas prezidenta Vladimira Putina dekrētu pašreiz gatavo Maskavā. Kā ziņo Latvijas Radio 4 programma "Doma laukums", ja Putins parakstīs šo dokumentu , izmaksas varētu sākties jau no 1. novembra.

/Papildināts/

Krievijas likumu un normatīvo aktu oficiālajā mājaslapā regulation.gov.ru 20. septembrī ir publicēts pašlaik sabiedriskajā apspriešanā nodotais Krievijas prezidenta dekrēta teksts. Tajā ir minētas visas personu grupas, kas varēs pretendēt uz ikmēneša sociālo pabalstu visa mūža laikā 500 līdz 1000 rubļu apmērā (no 8 līdz 16 latiem). Tostarp Otrā pasaules kara dalībnieki un invalīdi, viņu atraitnes, bijušie ieslodzītie no koncentrācijas nometnēm, geto un cietumiem. Divreiz mazāku summu varēs saņemt no 1941. gada 22. jūnija līdz 1945. gada 3. septembrim padomju karaspēkā ne mazāk kā sešus mēnešus dienējušie, kā arī šo personu atraitnes.

Līdz šim palīdzību no Krievijas saņēmuši tikai tie kara veterāni, kas ir Krievijas pilsoņi. Saskaņā ar plānotajām izmaiņām, pabalstus saņems arī Latvijas pilsoņi un nepilsoņi.

Tomēr Krievijas dokumentā neiztiek arī bez ideoloģiskās puses.

Paskaidrojuma tekstā minēts, ka Otrā pasaules kara veterāni, kas dzīvo trijās Baltijas valstīs, ir ierobežoti tiesībās tikmēr, kamēr  „Viļņā, Rīgā un Tallinā notiek bijušo SS vienību karavīru glorificēšana".

Austrumeiropas politikas pētījuma centra vadītājs Ainārs Lerhis intervijā LR4 teicis, kas uzskata šādus paziņojumus par „mēģinājumu diskreditēt Baltijas valstis un kā nedraudzīgu soli no Krievijas puses”.

Arī Latvijas Ārpolitikas institūta vadītājs Andris Sprūds atzinis, ka šāda Krievijas retorika neliecina par vēlmi uzlabot attiecības ar Latviju . "Tā ir daļa no vēsturiska futbola, bet es to nesauktu par jūtīgu jautājumu," teica Sprūds.

Latvijas ārlietu ministrija šādu Krievijas prezidenta rīkojuma projektu pagaidām nav komentējusi un arī aizsardzības ministra Arta Pabrika komentāru mums iegūt nav izdevies. Taču var pieļaut, ka arī šis likuma projekts ir viena no tā dēvētās Krievijas maigās varas izpausmēm bijušajās padomju republikās. Iespējams, ka ar šādu žestu Krievija vēlas arī nodot signālus pirms novembra beigās gaidāmā Eiropas Savienības austrumu partnerības samita, kurā asociācijas līgumu par tuvināšanos Eiropas Savienībai varētu parakstīt Ukraina.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti