Panorāma

Prezidents apmeklē zemessardzes mācības Latgalē

Panorāma

Panorāma

Aicina gatavoties «Brexit» bez vienošanās

Arī Latvijā aicina gatavoties «Brexit» bez vienošanās

Līdz brīdim, kad Lielbritānija šķirsies ar Eiropas Savienību (ES), atlikuši tieši trīs mēneši, un, visticamāk, tā būs bezvienošanās attiecību saraušana. Jau tagad Ārlietu ministrija izplatījusi aicinājumu daudziem iesaistītajiem precizēt plānus, ko darīt bezvienošanās “Brexit” gadījumā. Viens gan ir skaidrs visiem iesaistītajiem – haoss būs.

Piedzīvojot lielāko valstu šķiršanos, arī turpmāk Eiropas Savienības valstu, tai skaitā Latvijas pilsoņi uz Apvienoto Karalisti varēs doties bez vīzas, ja ceļojuma mērķis ir īslaicīga privāta vizīte vai tūrisms līdz trīs mēnešiem. Taču ir būtiski ņemt vērā virkni lietu.

Sākot ar Lielbritānijas izstāšanās dienu, tā vairs nebūs Eiropas Savienības dalībvalsts, tāpēc nebūs derīga Eiropas veselības apdrošināšanas karte jeb EVAK.

Mobilo sakaru — balss zvanu, SMS vai datu — pakalpojumu sniedzējiem Apvienotajā Karalistē vairs nebūs saistoši Eiropas Savienības viesabonēšanas noteikumi. Tas nozīmē, ka varēs piemērot papildmaksu Eiropas Savienības ceļotājiem.

Ceļojot no Apvienotās Karalistes uz Eiropas Savienību, ceļotāja bagāža tiks pakļauta muitas kontrolei. Līdzīgu prasību var piemērot arī Lielbritānija, ieceļojot Eiropas Savienības pilsoņiem.

Kādas vēl izmaiņas nesīs “Brexit”, nav skaidrs. Tādēļ Latvijas Ārlietu ministrija lūgusi nozaru ministrijas, Latvijas Banku, Darba devēju konfederāciju, Tirdzniecības un rūpniecības kameru aktualizēt rīcības plānus bezvienošanās “Brexit” gadījumam, lai pārliecinātos, ka visi ir gatavi gaidāmajām izmaiņām.

“Mēs aicinām sabiedrību ļoti nopietni pret šiem jautājumiem izturēties,” norāda Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Beķeris.

Bezvienošanās scenārija gadījumā no šā gada 1. novembra Lielbritānijā nebūs spēkā ES tiesības un uz to neattieksies ES starptautiskie līgumi. Lielbritānijai izstājoties no Muitas savienības, pret to būs jāpiemēro noteikumi, pārbaudes un tarifi kā pret citām trešajām valstīm.

Ārlietu ministrijā skaidro, ka Eiropas Savienībai vajadzīgi pieci gadi, lai noslēgtu vienu tirdzniecības līgumu. “Tagad šādas iespējas nebūs.

Mūs sagaida 31. oktobra nakts un ļoti daudzi pārsteigumi,” piebilst Beķeris.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) jau novērojusi, ka šobrīd lēnākai ekonomikas izaugsmei viens no iemesliem ir arī “Brexit”. Piemēram, samazinājies mūsu kokapstrādātāju eksports uz Angliju. Un arī Lielbritānijas uzņēmēji, baidoties no bezvienošanās “Brexit”, jau sagatavojuši kokmateriālu rezerves, un šobrīd vairs tik daudz neieved.

“No valsts  puses uzņēmēji sagaida tādu kā vienas pieturas aģentūru – iespēju, kur vienuviet uzzināt visus interesējošos jautājumus,” saka LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (Nacionālā apvienība) uzsver, ka jau tagad var prognozēt tikai vienu – no 1. novembra Lielbritānijas un Eiropas Savienības attiecībās valdīs pamatīgs haoss. “Saeimas līmenī vairs nav ko regulēt, tagad jautājumi jākārto ES līmenī,” saka Kols.

Par Latvijas iedzīvotājiem, kuri dzīvo Apvienotajā Karalistē, Lielbritānijas valdība solījusi, ka tiks saglabātas visas Eiropas Savienības pilsoņu garantijas tiem, kas šobrīd dzīvo un strādā Anglijā.

KONTEKSTS:

Bažas par “Brexit” bez vienošanās pieauga pēc tam, kad Boriss Džonsons  premjera amatā nomainīja Terēzu Meju, kura atkāpās 7. jūnijā.  Par aiziešanu no amata Meja paziņoja, kad viņas panāktā vienošanās par izstāšanos no Eiropas Savienības tika trīsreiz noraidīta parlamentā un arī sarunas ar opozīcijā esošajiem leiboristiem nenesa gaidīto kompromisu.  

Džonsons vērtēts visai pretrunīgi, tostarp Konservatīvās partijas vadošo politiķu vidū, galvenokārt tāpēc, ka aktīvi uzstāj uz Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības līdz 31. oktobrim, pieļaujot arī bezvienošanās scenāriju.

2016. gadā Lielbritānijā referendumā 52% britu nobalsoja par valsts izstāšanos no Eiropas Savienības (ES). Kopš tā laika tika strādāts pie Lielbritānijas un ES vienošanās par izstāšanās procesu. Savu piekrišanu tam deva ES valstis, taču piedāvāto vienošanos trīs reizes noraidīja britu parlaments. Lielbritānijai bija jāizstājas no ES 2019. gada 29. martā,  taču aprīļa vidū Meja un pārējo ES valstu līderi vienojās par iespēju atlikt "Brexit" līdz 31. oktobrim. Meja gan pauda cerību, ka valsts pametīs bloku ātrāk.

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti