Krievijas aģentūra “Ria Novosti” vēsta, ka Šamanovs atklāja - ņemot vēra Ģenerālštāba izvirzītos mērķus, Krievija plāno izveidot ātrās reaģēšanas spēkus.
Šamanovs stāstījis, ka ātrās reaģēšanas spēki varēs darboties gan atsevišķi, gan arī lielākā armijas grupējuma sastāvā.
Pašlaik gaisa desanta spēku sastāva ir 45 000 cilvēku, atklājis Šamanovs.
Jau vēstīts, ka pērn par ātrās reaģēšanas spēku izveidi vienojušies NATO valstu līderi. Plānots, ka 4000 karavīru lielie spēki tiks izveidoti līdz 2016.gadam, taču pagaidu vienības būs gatavas jau nākamā gada sākumā. Šo spēku izveide, par kuru sāka runāt NATO samitā Velsā, galvenokārt saistīta ar bažām par Krievijas agresiju. Īpaši aktīvi par to runājušas Baltijas valstis un Polija.
Pēdējo mēnešu laikā Krievijas militārās aktivitātes pastiprinājušās. NATO turpina novērot situāciju un turpina strādāt, lai pielāgotu alianses struktūru un kapacitāti, lai garantētu alianses gatavību jebkuriem potenciālajiem draudiem.
Spriedze starp rietumvalstīm un Krieviju pieauga kopš 2014.gada marta, kad Krievija anektēja Ukrainas pussalu Krimu un vēlāk atbalstīja prokrieviskos separātistus Ukrainas austrumos. Lai apturētu Krievijas agresiju Ukrainā, ASV, ES un citas valstis ieviesa ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, uz kurām Maskava atbildēja ar rietumvalstu pārtikas embargo. Tāpat NATO rīko regulārās mācības Austrumeiropā un arī Latvijā regulāri rotācijas kārtībā uzturas NATO spēku pārstāvji.
