Prezidentu ievēlēšana pēc neatkarības iegūšanas
1992.gads – Lenarts Meri ievēlēts parlamentā ar 59 balsīm no 101 (vēlēšanu sistēma bija atšķirīga – rīkoja tautas nobalsošanu, pēc kuras rezultātiem parlaments izvēlējās no kandidātiem, kuri ieguva tajā visvairāk balsu. Ievēlēšanai bija nepieciešami 50% balsu parlamentā).
1996.gads – Lenarts Meri ievēlēts elektoru kolēģijas otrajā balsojumā.
2001.gads – Arnolds Rītels ievēlēts elektoru kolēģijas otrajā balsojumā.
2006. gads – Tomass Hendriks Ilvess ievēlēts elektoru kolēģijas pirmajā balsojumā.
2011.gads – Tomass Hendriks Ilvess ievēlēts parlamenta ar 73 balsīm.
dati: ERR
Daudzi kolēģijas pārstāvji balsoja ar tukšām vai sabojātām vēlēšanu zīmēm.
“Var arī balsot par to, lai tālākajā vēlēšanu gaitā, kas jau notiktu atkal parlamentā, būtu kādi citi kandidāti, par kuriem tad varētu balsot,” skaidroja Igaunijas konservatīvās Tautas partijas deputāts Raivo Poldaru.
Politologs Reins Tomla savukārt atzina, ka “tas bija ļoti liels pārsteigums, varbūt problēma ir tā, ka dažādas politiskās partijas nespēja atrast vienošanos pašas savās rindās”.
“Taču Igaunijai ir vajadzīga sadarbība arī partiju starpā. Taču te mēs redzējām konfliktu, nevis sadarbību,” piebilda Tomla.
Nākamajās vēlēšanās, kas atkal sāksies parlamentā, teorētiski var piedalīties arī “caurkritušie” kandidāti.
Taču gan Kallass, gan Jekss jau paziņojuši, ka nākamajā posmā vairs uz prezidenta amatu nekandidēs.
“Tas gan nav aizliegts, bet es nespēju iedomāties, ka kāds no tiem, par kuriem šeit tika balsots, varētu tikt ievēlēts par prezidentu. Tas tā nekad nenostrādās,” uzskata Igaunijas parlamenta spīkers Eiki Nestors.
Jau ziņots, ka Igaunijā atkal ar neveiksmi beidzies mēģinājums ievēlēt jauno valsts prezidentu.
Pirmajā elektoru kolēģijas balsojumā:
- opozīcijas deputāts Marts Helme ieguva 16 balsis
- advokāts Allars Jekss ieguva 83 balsis
- bijusī ārlietu ministre Marina Kaljurande ieguva 75 balsis
- valdošās Reformu partijas politiķis Sīms Kallass ieguva 81 balsi
- opozīcijas deputāte Mailisa Repsa ieguva 79 balsi
Līdz ar to kolēģijas otrajā balsojumā piedalīsies Jekss un Kallass.
Otrajā balsojumā par Jeksu nobalsoja 134 kolēģijas pārstāvji, bet par Kallasu – 138 balsis, bet prezidenta ievēlēšanai nepieciešamas vismaz 168 balsis no 335.
Informācija par Igaunijas prezidenta amata kandidātiem:
Marts Helme
65 gadus vecs Igaunijas parlamenta deputāts, kurš vada opozīcijā esošo Rīgikogu pārstāvēto Igaunijas Konservatīvo tautas partiju. Absolvējis Tartu Universitāti, kur ieguvis vēsturnieka grādu. Laikā no 1995. līdz 1999. gadam bijis Igaunijas vēstnieks Krievijā. Strādājis arī kā žurnālists un lauksaimnieks.
Allars Jekss
51 gadu vecs advokāts, bijušais tieslietu kanclers. Viņu atbalsta Brīvās partijas, Tēvzemes un "Res publica" savienība. Ilgus gadus strādājis kā tiesnesis.
Jekss piedalījās Igaunijas prezidenta pirmajā un otrajā vēlēšanu kārtā, kur saņēma attiecīgi 24 un 21 Igaunijas parlamenta deputātu balsi.
Marina Kaljuranda
54 gadu vecā Marina Kaljuranda Igaunijas prezidenta vēlēšanu dēļ septembrī atkāpās no ārlietu ministres amata. Atbilstoši sabiedriskās domas aptaujām tieši bezpartejisko Kaljurandu Igaunijas iedzīvotāji visvairāk vēlas redzēt valsts prezidentes pamatā. Etniska latvieša un krievietes ģimenē dzimusī Kaljuranda pirms kļūšanas par ārlietu ministri bija karjeras diplomāte un bija Igaunijas vēstniece virknē ārvalstu: Izraēlā, Krievijā Kazahstānā, Kanādā, ASV un Meksikā.
Zinības guvusi Igaunijas Diplomātijas augstskolā, kā arī Tafta Universitātē ASV.
Kaljuranda cīņā par augstāko amatu Igaunijā iesaistīsies tikai sestdien, 24.septembrī.
Sīms Kallass
67 gadus vecais valdošās Reformu partijas politiķis ir uzskatāms par Igaunijas politikas smagsvaru. Savā karjerā ieņēmis vairākus ļoti nozīmīgus amatus: uzreiz pēc neatkarības atgūšanas četrus gadus vadījis Igaunijas Banku, savukārt pēc tam bijis ārlietu ministrs, premjers, kā arī 10 gadus - Eiropas Komisijas komisārs.
Izglītību ieguvis Tartu Universitātē.
Kallass vēlēšanās iesaistījās otrajā kārtā. Vēlēšanu otrajā kārtā viņš saņēma 45, savukārt trešajā - 42 Igaunijas parlamenta deputātu atbalstu.
Mailisa Repsa
41 gadu vecā Rīgikogu deputāte pārstāv opozīcijā esošo Centra partiju, kurai bieži pārmet prokrievisku politiku. Repsa ir bijusī izglītības ministre, kā arī ir strādājusi Eiropas Komisijas Ģenerāldirektorātā. Zinības apguvusi privātajā augstskolā „Academy Nord”, Centrāleiropas Universitātē, Māstrihtas Universitātē un Upsalas Universitātē.
Repsa ir piedalījusies visās trijās vēlēšanu kārtās. Pirmajā kārtā viņa saņēma 26 deputātu atbalstu, otrajā – 32, savukārt trešajā – 26 deputātu atbalstu.
