ĪSUMĀ:
- Kanāda nosūtīs armijas papildspēkus, lai stiprinātu sabiedroto spēkus Austrumeiropā.
- Paredzēts, ka uz Latviju dosies 100 Kanādas karavīru, kā arī militārā tehnika.
- Arī ASV paziņojušas par armijas papildspēku nosūtīšanu uz Baltijas valstīm.
- Latvijas premjers uzsver – Baltijas valstu pozīcijas ar sabiedroto papildspēkiem kļūst labākas un drošākas.
- Arvien vairāk valstu Krievijai nosaka sankcijas par agresiju Ukrainā.
- Līdz ar ASV, Lielbritāniju un Eiropas Savienību sankcijas Krievijai piemērojusi Kanāda, Austrālija un Japāna.
- Ukraina atzinīgi vērtē rietumvalstu sankcijas pret Krieviju.
Kanāda stiprinās sabiedroto spēkus Austrumeiropā
Kanādas premjers Džastins Trudo mikroblogošanas vietnē “Twitter” norādīja, ka līdz ar sankciju noteikšanu pret Krieviju
Kanāda arī nosūtīs armijas papildspēkus, lai stiprinātu sabiedroto spēkus Austrumeiropā. Uz mūsu reģionu dosies 460 Kanādas karavīru, tostarp 100 karavīrus nosūtīs uz Latviju.
Uz Latviju nosūtītā artilērijas vienība ar 100 karavīriem pievienosies 540 citiem Kanādas karavīriem, kas vada NATO kaujas grupu Baltijas valstīs.
Tāpat uz Latviju Kanāda plāno nogādāt arī fregati "HMCS Halifax" un jūras patruļlidmašīnu "CP-140 Aurora". Solīto palīdzību Latvijā varētu sagaidīt līdz marta beigām,
Trudo palīdzību NATO austrumu flangam pamatoja ar nepieciešamību “stiprināt Kanādas saistības pret NATO veicināt mieru un drošību Austrumeiropā”.
Kanādas premjerministrs trešdien arī paziņoja par ekonomisku sankciju piemērošanu Krievijai, vēsta aģentūra AFP. Trudo lēmumu skaidroja ar to, ka Maskavas rīcība pret Ukrainu ir “iebrukums suverēnā valstī, kas ir pilnīgi nepieņemami”.
Līdzīgi kā ASV noteiktās sankcijas pret Krieviju arī Kanādas sankcijas tiks vērstas pret Krievijas valsts parādu un bankām. “Mēs piemērosim papildu sankcijas pret Krievijas valstij piederošām bankām un novērsīsim jebkādus finanšu darījumus ar tām,” pauda Trudo.
Kanādas valdība arī aizliegs kanādiešiem slēgt darījumus ar tā dēvētajām Doneckas un Luhanskas "tautas republikām".
Kariņš: Sabiedroto papildspēki mūsu pozīcijas padara drošākas
Par armijas papildspēku nosūtīšanu uz Baltijas valstīm paziņojis arī ASV prezidents Džo Baidens. "Esmu apstiprinājis Eiropā esošo ASV spēku un [militārās] tehnikas papildu pārvietošanu, lai stiprinātu mūsu sabiedrotos Igaunijā, Latvijā un Lietuvā," pavēstīja Baidens.
Latvijas premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") LTV raidījumā “Rīta panorāma” uzsvēra, ka Latvijas un citu Baltijas valstu pozīcijas ar sabiedroto valstu armijas papildspēkiem kļūst arvien labākas un drošākas.
“Skaidrs ir viens – mums jau ir spēcīgas pozīcijas. Atcerēsimies, ka mūsu pašu bruņotie spēki un zemessargi ir ļoti spējīgi, profesionāli, labi ekipēti, ar labu bruņojumu, kas aizvien uzlabojas. Tad mums vēl papildus no 10 NATO valstīm karavīri ikdienā ir līdzās. (..) Mums tā pozīcija kļūst arvien drošāka. Kur ir tas nozīmīgums?
Tas nozīmīgums ir, ka gan Amerika, gan Kanāda, gan Lielbritānija, gan Vācija, gan visi pārējie (..) saka, ka Baltijas teritorija ir arī viņu teritorija.”
Raksturojot NATO valstu lēmumu nosūtīt papildspēkus uz mūsu reģionu, Kariņš sacīja: “Tas [lēmums] ir praktisks un tas ir arī, laikam jālieto vārds, letāls. Tie ir īsti karavīri, ar īstu bruņojumu, ar mandātu karot, ja tas ir nepieciešams.”
Tāpat Kariņš uzskata, ka Krievijas agresija neapstāsies un tā ir vērsta pret Rietumvalstu demokrātiju: "Mums ir jāsaprot, ka ar Kremļa šī brīža agresīvo rīcību viņi neapstāsies, viņi ir cīņā ar demokrātiju, ar Rietumu pasauli un tiecas uz impērijas atjaunošanu. Mums nav ko cerēt uz kādu ekonomisku labumu no Krievijas, ir ļoti plašs pasaules tirgus bez Krievijas. (..)
Ja mūsu kaimiņš apšauba Ukrainas tiesības noteikt pašai savu likteni, tas nozīmē, ka viņš apšauba arī mūsu tiesības noteikt pašiem savu likteni."
Sankcijas pret Krieviju nosaka arī Austrālija un Japāna
Tikmēr Austrālijas valdības Nacionālās drošības komiteja apstiprinājusi sankcijas un ieceļošanas aizliegumus astoņiem Krievijas Drošības padomes locekļiem. Austrālija arī nolēmusi paplašināt iepriekšējās sankcijas, vēršoties pret divām Krievijas bankām.
Austrālijas premjerministrs Skots Morisons norādīja, ka šī ir pirmā sankciju kārta, reaģējot uz Krievijas agresiju pret Ukrainu. Austrālija arī brīdināja uzņēmumus gatavoties iespējamai Krievijas atbildei kiberuzbrukumu veidā.
Arī Japāna piemērojusi sankcijas Krievijai un tā dēvētajām Doneckas un Luhanskas "tautas republikām", kuras Krievijas prezidents Vladimirs Putins atzinis par neatkarīgām.
Japāna aizliegs jaunu Krievijas valsts obligāciju emisiju un izplatīšanu Japānā un apturēs vīzu izdošanu cilvēkiem, kas saistīti ar Doneckas un Luhanskas "tautas republikām" un iesaldēs viņu līdzekļus Japānā, kā arī aizliegs tirdzniecību ar šīm teritorijām.
Tāpat sankcijas pret Krieviju noteikusi Eiropas Savienība, kas vērstas pret Krievijas bankām, politiķiem un finanšu sektora elementiem. Par sankcijām pret Krieviju otrdien paziņoja arī Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons.
Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Rihards Kols ("Nacionālā apvienība") Latvijas Radio intervijā atzina, ka rietumvalstis ir zaudējušas jebkādas ilūzijas par Krieviju. Šī valsts ir agresors ar neparedzamu rīcību. Viņš uzsvēra, ka ASV, Eiropas Savienības un citu pasaules valstu un organizāciju sankciju pirmais etaps saistībā ar Krievijas rīcību ir vērā ņemams un nesalīdzināms ar sankcijām, kas piemērotas pēc Krimas aneksijas 2014. gadā un vēlāk.
Līdzīgu viedokli pauda arī Kariņš, norādot, ka piemērotās sankcijas ir gana bargas: "Visi kā viens ne tikai nosoda [Krievijas rīcību], bet arī ievieš ļoti koordinētas sankcijas. Šīs sankcijas ir gana bargas, bet tās nav bargākais, ko varētu [ieviest]. Sadarbība demokrātiskajā pasaulē ir milzīga. Rietumu pasaule un demokrātijas ir pateikušas ļoti skaidru "nē" Putina imperiāliskajām tieksmēm."
Ukraina atzinīgi vērtē rietumvalstu sankcijas pret Krieviju
Ukrainā atzīst, ka Krievijai piemērotās sankcijas darbojas, bet arī saprot, ka tām nav momentāna efekta, intervijā LTV atzīmēja Latvijas vēstnieks Ukrainā Ilgvars Kļava.
“Ukrainas pusē saprot, ka tām [sankcijām] ir ilgtermiņa iedarbība. Katrā ziņā tas ļoti negatīvi ietekmēs Krieviju un Krievijas militāro mašinēriju,” sacīja Kļava.
Ukraina rietumvalstu piemērotās sankcijas vērtē ļoti pozitīvi, ņemot vērā, ka redzama arī līdzšinējo sankciju ietekme. “Arī to sankciju, kas jau bija ieviestas, efektu mēs jau varam redzēt. Tas ir nobremzējis dažādas militārās programmas Krievijā, to implementāciju. Papildu sankcijām būs vēl negatīvāks efekts Krievijai ekonomiski, arī tam būs iespaids uz Krievijas militāro sektoru,” norādīja Kļava.
Vēstnieks arī sacīja, ka Ukrainā ir aptuveni 900 Latvijas valstspiederīgo. Patlaban ir pastiprināta interese par personu apliecinošu dokumentu sakārtošanu. Satiksme ar Ukrainu darbojas normāli, izbraukt ir iespējams, atzina vēstnieks. Ja situācija mainīsies, tad arī situāciju risinās.
KONTEKSTS:
Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien paziņoja, ka nolēmis parakstīt dekrētu par Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarības atzīšanu no Ukrainas.
Putins arīdzan piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".
Ukraina un rietumvalstis gan uzsver, ka tieši Krievija ar Putinu priekšgalā ir tā, kas īsteno agresiju pret Ukrainu, savelkot līdz pat 150 000 karavīru pie Ukrainas robežas un draudot ar jaunu iebrukumu Ukrainas teritorijā.
Putina lēmums atzīt Doneckas un Luhanskas separātistu pasludināto "tautas republiku" neatkarību izraisījis teju vienbalsīgu starptautiskās sabiedrības nosodījumu. Rietumvalstu līderi brīdina, ka pret Krieviju tiks noteiktas jaunas sankcijas.
