Jaunās sankcijas vērstas pret četriem Krievijas armijas ģenerāļiem, banku un pieciem ražotājiem.
„Piemēram, šodien esam redzējuši ziņojumu, ka [Krievijas] prezidents [Vladimirs] Putins izdevis rīkojumu par papildspēku izvietošanu Krimā,” sacīja Bērds.
Viņš arī uzsvēra, ka nav vērojams progress saistībā ar aicinājumiem Putina režīmam pārstāt atbalstīt un apbruņot kaujiniekus.
Ministrs arī paziņoja par vairāk nekā 300 pārstāvju nosūtīšanu uz Ukrainu gaidāmo vēlēšanu novērošanai.
Jau ziņots, ka septembra vidū Eiropas Savienība ieviesusi jaunas sankcijas pret Krieviju, kura apstiprināšana vairāku dalībvalstu iebildumu dēļ ievilkās. Tas ir jaunākais rietumvalstu mēģinājums piespiest Krieviju pārtraukt agresiju Ukrainā un līdzdarboties situācijas stabilizēšanā.
Sekojot ASV piemēram, ES sankcijām pakļāvusi Krievijas valstij piederošās naftas kompānijas. Uzņēmumiem “Rosņeftj”, “Gazpromņeftj” un “Transņeftj” turpmāk būs liegta pieeja finansējumam no Eiropas finanšu tirgiem.
Krievijas amatpersonas paziņoja par gatavību atbildēt Eiropas Savienībai uz šīm sankcijām tikpat sāpīgi, ja ne vēl sāpīgāk. Maskava draud ar rietumvalstīs ražoto automašīnu un apģērba importa aizliegumu. Iepriekš, 7.augustā, atbildot uz rietumvalstu sankcijām, Maskava aizliedza pārtikas importu no ES, ASV un citām valstīm.
Iepriekš vēstīts, ka pēc Krimas aneksijas prokrieviskie separātistu kaujinieki aktivizējās Ukrainas dienvidaustrumos. Rietumvalstis aicināja Krieviju ietekmēt separātistus un panākt ieroču nolikšanu, taču Maskava norobežojas no pašpasludinātajām "tautas republikām" un ļauj agresijai turpināties.
