„Pagājušas Ukrainas prezidenta ārkārtas vēlēšanas. Neatkarīgi no tā, kurā reģionā, cik cilvēku atnākuši balsot, kādu izvēli viņi izdarījuši, es šo izvēli respektēšu, kas izdarīta mūsu dzimtenei vissmagākajā laikā,” teikts paziņojumā.
Taču paziņojumā Janukovičs arī uzsver, ka vēlēšanu un paša prezidenta pilnvaru leģitimitātei nepieciešams, lai vēlēšanās piedalītos dienvidaustrumu reģionu iedzīvotāji, kurus, pēc Janukoviča domām, „aizvainoja un pazemoja neleģitīmas varas rīcība”.
Tagad jaunās varas galvenais uzdevums ir situācijas stabilizācija, „asiņaina kara izbeigšana” un armijas izvešana no Donbasa reģiona, uzskata Janukovičs.
Iepriekš gan Janukovičs uzsvēra, ka viņš aizvien ir likumīgais prezidents un solīja neatzīt nedz vēlēšanas, nedz uzvarētājus. Pēc gāšanas no amata Janukovičs slēpjas Krievijā, kuras prezidents Vladimirs Putins jau svētdien pauda gatavību atzīt Ukrainas vēlēšanu rezultātus.
Jau vēstīts, ka svētdien, 25.maijā, Ukrainā notika prezidenta ārkārtas vēlēšanas, kurās, saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem, oligarhs Pjotrs Porošenko varētu būt saņēmis pietiekamu vēlētāju atbalstu, lai tiktu uzskatīts par uzvarētāju jau pirmajā vēlēšanu kārtā.
Ārkārtas vēlēšanas rīkotas, jo februāra nogalē pēc ilgstošiem protestiem Kijevā un daudzviet citur Ukrainā, gāzts iepriekšējais prezidents Viktors Janukovičs. Protesti sākās pēc Janukoviča lēmuma neparakstīt asociācijas līgumu ar ES un turpināt ciešāku sadarbību ar Krieviju, taču opozīcija skaidroja, ka vēlas gāzt Janukoviča režīmu arī tā korumpētības dēļ. Protestu apspiešanas laikā Kijevā gājuši bojā vairāk nekā 100 cilvēki. Pēc atlaišanas no amata Janukovičs aizbēga uz Krieviju un paziņoja, ka neatzīst jauno varu un prezidenta vēlēšanas.
Tikmēr Krievija izmantoja politisko nestabilitāti Ukrainā un anektēja Krimu, bet Kremļa atbalstītie separātisti destabilizē situāciju Austrumukrainā.
