Lai arī lielākā daļa republikāņu politiķu šīm apsūdzībām nepiekrīt, Republikāņu partija nevar ignorēt Trampa mantojumu. Bijušais prezidents joprojām ir aktīvs un, visticamāk, kandidēs arī nākamajās vēlēšanās.
Tramps izsūknē visu gaisu no telpas
Trampa prezidentūra reti kuru atstājusi vienaldzīgu, un par viņa politisko mantojumu joprojām ir dažādi viedokļi. Lai arī Tramps pārstāvēja Republikāņu partiju, viņa politiskais skatījums lielā mērā atšķīrās no citiem partijas biedriem un viņš veidoja savu, neatkarīgu pieeju gan iekšpolitikai, gan ārpolitikai.
Daži to dēvē par trampismu, citi – vienkārši par populismu. Tramps ir aktīvs arī šobrīd un, lai arī nav redzams ikdienas politiskajā dzīvē, viņš regulāri tiekas ar cilvēkiem, ir izveidojis savu sociālo mediju un viņa ietekme, it sevišķi uz republikāņiem, noteikti ir jūtama. Tā skaidro pieredzējušais amerikāņu diplomāts un politikas pētnieks Donalds Džensens.
“Tramps ir visur. Domāju, ka viņš izbauda uzmanību. Viņš turpina teikt pretrunīgas, pārsteidzošas lietas. Tēlaini izsakoties, viņš izsūc visu gaisu no telpas. Un tas negatīvi ietekmē republikāņus, kuri arī vēlas daļu no šī gaisa.
Floridas gubernators Rons Desantiss un vēl citi būtu spēcīgi Republikāņu partijas prezidenta amata kandidāti, bet Tramps vienmēr ir priekšā.”
“Tramps atbalsta lielos uzņēmumus un vēlas izveidot vidi, kurā šie uzņēmumi var plaukt. Un ārpolitikā, kā tas bija redzams viņa prezidentūras laikā, viņš vēlējās vairāk izolēties, veidot vienpusēju ASV politiku. Šajā ziņā viņa mantojums ir tāds, ka Baidens turpina dažas Trampa ārpolitikā iesāktās tēmas. Piemēram, stingru nostāju pret Ķīnu.”
Daudzi gatavi dot Trampam vēl vienu iespēju
Neraugoties uz Trampa unikālo politiku, kas bieži bija pretrunu pilna, aptaujas rāda, ka divas trešdaļas republikāņu vēlētos, lai Tramps arī turpmākajos gados spēlētu būtisku lomu politikā. 44% pat apgalvo, ka gribētu, lai viņš vēlreiz kandidē uz ASV prezidenta amatu 2024. gadā. Pēc politisko ekspertu domām, tas arī, visticamāk, notiks.
Republikāņu politiķi ir nostādīti situācijā, kur viņiem skaidri jāpasaka, vai viņi piekrīt Trampam dažādos jautājumos, piemēram, apsūdzībām par nozagtajām vēlēšanām. Un tas lielā mērā nosaka to, kā amatpersona komunicē ar sabiedrību un potenciālajiem vēlētājiem.
“Vairākums republikāņu uzskata, ka Trampu piekrāpa iepriekšējās vēlēšanās. Bet lielākā daļa amerikāņu tam netic. Vairākums amatpersonu, kas ir republikāņi, neuzskata, ka Trampu piekrāpa.
Bet Tramps savā ziņā izdarījis spiedienu uz Republikāņu partiju, kuras vēlētāji tic Trampa teiktajam par nozagtajām vēlēšanām,” norāda Džensens.
Vairāki politiķi šo spiedienu nav spējuši izturēt un tāpēc izstājušies no partijas. Piemēram, vēl pagājušajā nedēļā Ilinoisas republikānis Adams Kinzingers, kurš ir zināms arī kā Trampa kritiķis, paziņoja, ka nekandidēs uz nākamo termiņu.
Trampa ēna pār Republikāņu partiju
Džensens apgalvo, ka tas, vai Tramps kandidēs nākamajās prezidenta vēlēšanās, ietekmē to, kā republikāņi strādā ikdienā, jo daudzi rēķinās, ka bijušais ASV prezidents atkal parādīsies uz politiskās skatuves. Vienlaikus pa šo laiku parādījušās vairākas labas prezidenta kandiāta alternatīvas republikāņu vidū.
“Īpaši jāizceļ Floridas gubernators Rons Desantiss. Viņu varētu dēvēt par sava veida Trampu, bet bez tik lielām pretrunām. Bet domāju, ka viņam klātos grūti, ja Tramps nolemtu atkal kandidēt,” secina Džensens.
Diplomāts uzskata, ka abas galvenās ASV politiskās partijas šobrīd piedzīvo politisko krīzi.
“Republikāņiem ir divas lietas, ar ko jātiek galā. Viens ir Donalda Trampa kā politiskā spēlētāja mantojums un arvien pieaugošā klātesamība. Viņš vēl joprojām ir aktīvs, arī sociālajos tīklos. Otrs izaicinājums ir prezidents Baidens.
Jautājums ir, kā risināt abas lietas, ņemot vērā, ka daļa republikāņu neatbalsta Trampu, kaut arī viņam ir reāla ietekme uz partiju. Republikāņi cenšas ar to tikt galā, bet ne vienmēr veiksmīgi, un daļa ir ļoti nepamierināti, jo viņi atrodas starp divām galējībām.”
Džensens spriež, ka liela daļa republikāņu ar cerību lūkojas nākotnē, kur būtu iespējams strādāt tradicionālā Republikāņu partijas stilā, nevis Trampa politiskās ietekmes ēnā vai pielāgojoties demokrātu interesēm. Tomēr daudz kas atkarīgs no tā, ko darīs Tramps un vai viņš piedalīsies prezidenta vēlēšanās 2024. gadā.
Diplomāts apgalvo, ka Tramps pavisam noteikti nav republikānis, un viņa domas un vīzija dažos gadījumos pat ļoti atšķiras no republikāņiem.
Lielākā daļa amerikāņu nepiekrīt galējībām
Džensens norāda, ka, skatoties virspusēji, ASV politiskā vide šķiet ļoti sašķelta un varētu likties, ka arī sabiedrībā valda galēji atšķirīgas idejas par to, kā veidot valsts nākotni: vai nu kāds atbalsta galēji kreisas idejas, bet kāds cits ir pārliecināts, tradicionāls republikānis, vai arī Trampa politikas atbalstītājs. Taču pētnieks ir pārliecinātrs, ka vairums amerikāņu patiesībā ir kaut kur pa vidu un nepiekrīt galējībām.
“Identitātes politika, minoritāšu un LGBTQ kopienas tiesību aizstāvība, sieviešu tiesības – tās ir tēmas, kur demokrātu un republikāņu skatījums atšķiras visvairāk,” secina Džensens.
“Lielākā daļa amerikāņu nav kādā no šīm galējībām. Lielākā daļa ir salīdzinoši mērenas politikas piekritēji. Un tas ir radījis lielas problēmas Baidenam.
Viņš startēja kā centrists, kā tāds, kurš nav Tramps. Bet Demokrātu partijas līderi, īpaši Kongresā, ir ar specifisku sociālpolitisku dienaskārtību, kas atšķiras no Baidena solījumiem. Proti, demokrāti atbalsta lielus valsts izdevumus, identitātes politiku noliek priekšgalā.”
Bijušais diplomāts spriež, ka tas ir viens no iemesliem, kādēļ Baidena reitingi ir tik zemi.
