Panorāma

Aptauja: imigrantu skaita palielināšanu atbalsta 15%

Panorāma

Panorāma

G7 brīdina Krieviju par “milzīgām sekām”

Arī G7 valstis izsaka brīdinājumu Krievijai par iespējamo iebrukumu Ukrainā

Krievijai ir jārēķinās ar milzīgām sekām, ja tā mēģinās iebrukt Ukrainā. Ar šādu brīdinājumu svētdien klajā nākuši arī pasaules ekonomiski attīstītāko valstu jeb G7 grupas līderi. Vienlaikus G7 pārstāvji brīdinājuši arī Irānu daudz nopietnāk iesaistīties sarunās par Teherānas kodolprogrammas nākotni, kā arī solījuši palielināt savas investīcijas mazo un vidējo ienākumu valstīs, lai pretotos Ķīnas agresīvajai ekonomiskajai politikai. 

Arī G7 valstis izsaka brīdinājumu Krievijai par iespējamo iebrukumu Ukrainā
00:00 / 02:55
Lejuplādēt

Nu jau vairākas nedēļas Rietumu pasaules ietekmīgākie politiķi izmanto gandrīz katru starptautisko tikšanos, lai paustu savas bažas par situācijas saasināšanos Ukrainas pierobežā. Vien pirms dažām dienām šai tēmai pastiprināta uzmanība tika pievērsta ASV prezidenta Džo Baidena iniciētajā Demokrātijas samitā. Šoreiz šādu iespēju izmantojuši arī G7 grupas valstu līderi, kas šajā nedēļas nogalē tikās Lielbritānijas pilsētā Liverpūlē.

Spriežot par to, kā pasaules bagātākajām valstīm pretoties dažādiem draudiem un izaicinājumiem, G7 grupas prezidējošās valsts Lielbritānijas ārlietu ministre Liza Trasa norādīja, ka Krievijai ir jārēķinās ar milzīgām sekām, ja tā izlemtu iebrukt Ukrainā. Pēc ministres vārdiem, G7 grupai ir gatavas pievienoties lielākā daļa no pasaules vadošajām demokrātiskajām valstīm.

“Šajā nedēļas nogalē parādījām, ka pasaules lielākās ekonomikas ir vienotas. Mēs esam nosūtījuši spēcīgu signālu gan saviem pretiniekiem, gan sabiedrotajiem. Mēs esam skaidri pauduši, ka jebkuram Krievijas iebrukumam Ukrainā būtu milzīgas sekas, par ko nāksies maksāt bargu cenu,” sacīja Trasa.

Gan NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, gan ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens iepriekš ļoti skaidri atzina, ka bažas par Krievijas iebrukumu Ukrainā tiešām ir, un publiski pauda, ka, ja Krievija īstenos uzbrukumu Ukrainai, tam būs nopietnas sekas.

Baidens arī atkārtoti paziņojis, ka Vašingtona turpinās stiprināt Ukrainas aizsardzības spējas, taču noraidīja ideju par amerikāņu karavīru sūtīšanu kaujā. 

“Tas nekad nav ticis apspriests. Lieta ir sekojoša: prezidentam Putinam esmu skaidri pateicis - ja viņš virzīsies uz Ukrainu, ekonomiskās sekas viņa valsts ekonomikai būs postošas. Postošas. Tas pirmkārt. Otrkārt – mēs uzskatīsim par nepieciešamu nosūtīt vairāk amerikāņu karavīru uz austrumu flangu, visām tām NATO dalībvalstīm, kuras mums ir svēts pienākums aizstāvēt pret jebkādu Krievijas uzbrukumu,” atzīmēja Baidens, treškārt norādot, ka iebrukuma gadījumā visas pasaules attieksme pret Krieviju krasi mainītos, un tā maksās augstu cenu. 

Jāsaka, ka Krievija līdz šim ir kategoriski noraidījusi Rietumvalstu apgalvojumus par plānoto agresiju pret Kijevu, vienlaikus rosinot oficiālas garantijas tam, ka Ukraina tiks atstāta ārpus NATO. Šādiem rosinājumiem dzirdīgas ausis atradušās arī Ukrainas parlamentā, kur “Opozīcijas platforma” ierosinājusi valstij atgriezties pie Ukrainas ārpus bloku statusa. Opozicionāri arī norādījuši, ka tiekšanās pēc neitralitātes bija ierakstīta 1990. gada deklarācijā par Ukrainas valstisko suverenitāti. Šeit jāatgādina, ka Ukraina no šāda ārpusbloka statusa atteicās 2014. gadā, bet 2019. gadā virzība uz NATO un Eiropas Savienību tika ierakstīta valsts konstitūcijā.

Runājot par G7 valstu līderu tikšanos, jāpiemin, ka prezidējošā valsts Lielbritānija, kas nākamgad grupas vadības grožus nodos Vācijai, par savas prezidentūras prioritāti bija izvirzījusi cīņu ar autoritāriem režīmiem. Tāpēc arī samita noslēgumā stingrus vārdus izpelnījusies ne tikai Krievija.

Komentējot šonedēļ Vīnē atsāktās sarunas par Irānas kodolvienošanās nākotni, britu ārlietu ministre pauda pārliecību, ka Irānai vēl ir iespējams panākt, lai sarunas beigtos ar veiksmīgu iznākumu. Irāna joprojām uzsver, ka tās kodolprogramma ir domāta tikai civilajiem mērķiem, taču Rietumvalstis norādīja, ka Teherānas rīcībā esošās bagātinātā urāna rezerves ir daudz par lielu un joprojām rada bažas par iespējamiem plāniem iegūt savā rīcībā kodolieročus.

G7 valstis vērsušās arī pret Ķīnu un tās agresīvo ekonomikas politiku, plaši izplatītajiem tiesību pārkāpumiem, kā arī pieaugošo autoritārismu Honkongā. Šajā nedēļā virkne cilvēktiesību ekspertu izplatīja ziņojumu, kurā Ķīna apsūdzēta genocīdā pret uiguru musulmaņu minoritāti Sindzjaņas provincē. Ķīna šos ziņojumu nosauca par neobjektīvu. Taču G7 tikšanās noslēgumā Liza Trasa īpašu uzmanību pievērsa tieši tam, kā Rietumu demokrātiskajām valstīm pretoties Ķīnas ekonomiskajai politikai. Pēc ministres vārdiem, Rietumiem ir jāpiedāvā alternatīva, palielinot investīcijas zemo un vidējo ienākumu valstīs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt