Arī Francijas parlaments grib vērtēt iesaistīšanos Sīrijas krīzē

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Francijas valdība nolēmusi iepazīstināt parlamentāriešus ar tās rīcībā esošajiem pierādījumiem par Sīrijā notikušo ķīmisko uzbrukumu. Arī Francijas prezidents Fransuā Olands izjūt spiedienu ļaut lēmumu par militāru rīcību pret Sīriju pieņemt parlamentam, sekojot Londonas un arī Vašingtonas piemēram. ASV prezidents Baraks Obama sācis rīkoties, lai pārliecinātu kongresmeņus viņu atbalstīt. Skeptiķi ir gan republikāņu, gan demokrātu rindās. Bašara al Asada režīms vainu kategoriski noliedz, un esot aicinājis Apvienotās Nācijas „nepieļaut agresiju” pret Sīriju.

Francijas premjerministrs Žans Marks Ero nolēmis parlamentāriešu rīcībā nodot valdības rīcībā esošo informāciju par Damaskas pievārtē notikušo ķīmisko ieroču uzbrukumu. Kā aģentūrai AFP norādīja avots valdībā, tie ir dažāda veida pierādījumi, kas „skaidri” liecina, ka par 21. augusta uzbrukumu ir atbildīgs Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīms. Balstoties uz avotu vēstīto, dokumenti iekļaus arī pierādījumus, ka Sīrijas valdības rīcībā ir vairāk nekā 1000 tonnu neirotoksiksu vielu, tostarp zarīns un sinepju gāze.

Informāciju pirmdien vakarā Ero nodod parlamentāro grupu līderiem, bet trešdien gaidāmas deputātu debates.

Francijas prezidents Fransuā Olands stingri atbalsta ASV prezidenta Baraka Obamas nostāju par ierobežotu militāru uzbrukumu valdības mērķiem Sīrijā, un par ķīmisko ieroču izmantošanu vaino Asadu. Tomēr pēc balsojuma Lielbritānijā un Obamas lēmuma oficiāli lūgt Kongresu apstiprināt militāru uzbrukumu, arī Olands izjūt arvien lielāku spiedienu ļaut par tālāko rīcību izlemt Francijas parlamentam, kaut gan formāli viņam nav nepieciešama deputātu piekrišana.

Tikmēr Baraks Obama cenšas panākt skeptiski noskaņoto likumdevēju atbalstu, vēsta informācijas avoti Baltajā namā. Ja likumdevēji noraidīs Obamas ierosinājumu, politiski tas būs pamatīgs trieciens viņa administrācijai.

Kongresa politiķiem svētdien tika rīkota slēgta sanāksme par situāciju Sīrijā, un daļa no viņiem ir skeptiski.

"Esam dzirdējuši daudz informācijas. Ir daudz argumentu gan par, gan pret. Man ir jāsaka, ka, manuprāt, vēl daudz kas nav skaidrs, un pret to nevar attiekties vieglprātīgi," noradījis republikānis Maikls Burgess.

Šaubas par nepieciešamību spert militārus soļus ir arī paša Obamas pārstāvēto demokrātu vidū. Demokrātu partijas senatore Džanisa Hāna norādījusi, ka ir nepieciešams izskatīt arī citas iespējas.

„Es jūtos briesmīgi par ķīmisko ieroču izmantošanu. Tomēr mēs zinām, ka ķīmiskie ieroči ir lietoti arī citos gadījumos, un mēs neesam pieņēmuši lēmumu par militāru rīcību. Es ceru atrast atbildi uz jautājumu- „Vai ir cits veids, kā Asadu saukt pie atbildības?” Tas ir tas, ko vēlas darīt starptautiskā sabiedrība," sacīja Hāna.

Tikmēr NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens pirmdien paziņoja, ka ir „personīgi pārliecināts”, ka Asada režīms izmantoja ķīmiskos ieročus.Alianses rīcībā „kopumā ir konkrēta informācija”, norādīja Rasmusens, piebilstot, starptautiskā sabiedrība nevar atstāt ķīmisko ieroču izmantošanu nesodītu. Viņš tomēr uzsvēra, ka NATO kā organizācija negatavojas iesaistīties militāri, bet kalpo kā forums dalībvalstu konsultācijām. Savukārt Krievija norāda, ka Vašingtonas sniegtie pierādījumi ir nekonkrēti un nepārliecinoši.

Tostarp kļuvis zināms, ka ASV valsts sekretārs Džons Kerijs nedēļas nogalē ieradīsies Viļņā uz Eiropas Savienības ārlietu ministru sanāksmi, lai pārrunātu dažādus jautājumus, no kuriem lielākā daļa gan būs saistīta ar konfliktu Sīrijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti