Arī elektoru kolēģijai neizdodas ievēlēt nākamo Igaunijas prezidentu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Sestdien, 24.septembrī, Igaunijā prezidenta vēlēšanu otrajā posmā, kas rīkots pēc trim neveiksmīgām vēlēšanu kārtām Igaunijas parlamentā, elektoru kolēģijā, kurā ir parlamenta deputāti un pašvaldību pārstāvji, arī otrajā balsojumā nespēja ievēlēt Igaunijas prezidentu. 

Prezidentu ievēlēšana pēc neatkarības iegūšanas

1992.gads – Lenarts Meri ievēlēts parlamentā ar 59 balsīm no 101 (vēlēšanu sistēma bija atšķirīga – rīkoja tautas nobalsošanu, pēc kuras rezultātiem parlaments izvēlējās no kandidātiem, kuri ieguva tajā visvairāk balsu. Ievēlēšanai bija nepieciešami 50% balsu parlamentā).  

 1996.gads – Lenarts Meri ievēlēts elektoru kolēģijas otrajā balsojumā.

2001.gads – Arnolds Rītels ievēlēts elektoru kolēģijas otrajā balsojumā.

2006. gads – Tomass Hendriks Ilvess ievēlēts elektoru kolēģijas pirmajā balsojumā.

 2011.gads – Tomass Hendriks Ilvess ievēlēts parlamenta ar 73 balsīm.  

dati: ERR

Elektoru kolēģijā paredzēti divi balsojumi. Lai kļūtu par prezidentu, kandidātam pirmajā balsojumā jāsaņem vismaz 50% + viena balss.  

Ja pirmajā balsojuma tas nevienam neizdodas, otrajā balsojuma piedalās divi kandidāti, kas pirmajā balsojumā saņēmuši visvairāk balsu. Ja arī otrajā balsojumā kolēģijā neizdodas ievēlēt prezidentu, tad viss sākās no jauna ar balsojumiem parlamentā.  

Par prezidenta amatu cīnīsies: 

  • bijušais tieslietu kanclers Allars Jekss, kuru jau iepriekšējā vēlēšanu kārtā virzīja Tēvzemes un "Res Publica" savienība un Brīvā partija;
  • Marts Helme, kuru virza septiņi parlamentārieši no partijas EKTE un 14 pašvaldību pārstāvji;
  • nu jau bijusī ārlietu ministre Marina Kaljuranda, kuru pieteikuši četri parlamenta deputāti 22 vietvaru pārstāvji;
  • Reformu partijas goda priekšsēdētājs Sīms Kallass;
  • bijusī izglītības ministre Mailisa Repsa no opozicionārās Centra partijas.

Kallass un Repsa, kas vēlēšanu trešajā balsojumā ieguva visvairāk atbalsta, balsojumam elektoru kolēģijā tiek virzīti automātiski.

Informācija par Igaunijas prezidenta amata kandidātiem:

Marts Helme 

65 gadus vecs Igaunijas parlamenta deputāts, kurš vada opozīcijā esošo Rīgikogu pārstāvēto Igaunijas Konservatīvo tautas partiju. Absolvējis Tartu Universitāti, kur ieguvis vēsturnieka grādu. Laikā no 1995. līdz 1999. gadam bijis Igaunijas vēstnieks Krievijā. Strādājis arī kā žurnālists un lauksaimnieks.

Allars Jekss 

51 gadu vecs advokāts, bijušais tieslietu kanclers. Viņu atbalsta Brīvās partijas, Tēvzemes un "Res publica" savienība. Ilgus gadus strādājis kā tiesnesis.

Jekss piedalījās Igaunijas prezidenta pirmajā un otrajā vēlēšanu kārtā, kur saņēma attiecīgi 24 un 21 Igaunijas parlamenta deputātu balsi.

Marina Kaljuranda 

54 gadu vecā Marina Kaljuranda Igaunijas prezidenta vēlēšanu dēļ septembrī atkāpās no ārlietu ministres amata. Atbilstoši sabiedriskās domas aptaujām tieši bezpartejisko Kaljurandu Igaunijas iedzīvotāji visvairāk vēlas redzēt valsts prezidentes pamatā. Etniska latvieša un krievietes ģimenē dzimusī Kaljuranda pirms kļūšanas par ārlietu ministri bija karjeras diplomāte un bija Igaunijas vēstniece virknē ārvalstu: Izraēlā, Krievijā Kazahstānā, Kanādā, ASV un Meksikā.

Zinības guvusi Igaunijas Diplomātijas augstskolā, kā arī Tafta Universitātē ASV.

Kaljuranda cīņā par augstāko amatu Igaunijā iesaistīsies tikai sestdien, 24.septembrī.

Sīms Kallass 

67 gadus vecais valdošās Reformu partijas politiķis ir uzskatāms par Igaunijas politikas smagsvaru. Savā karjerā ieņēmis vairākus ļoti nozīmīgus amatus: uzreiz pēc neatkarības atgūšanas četrus gadus vadījis Igaunijas Banku, savukārt pēc tam bijis ārlietu ministrs, premjers, kā arī 10 gadus - Eiropas Komisijas komisārs.

Izglītību ieguvis Tartu Universitātē.

Kallass vēlēšanās iesaistījās otrajā kārtā. Vēlēšanu otrajā kārtā viņš saņēma 45, savukārt trešajā - 42 Igaunijas parlamenta deputātu atbalstu.

Mailisa Repsa 

41 gadu vecā Rīgikogu deputāte pārstāv opozīcijā esošo Centra partiju, kurai bieži pārmet prokrievisku politiku. Repsa ir bijusī izglītības ministre, kā arī ir strādājusi Eiropas Komisijas Ģenerāldirektorātā. Zinības apguvusi privātajā augstskolā „Academy Nord”, Centrāleiropas Universitātē, Māstrihtas Universitātē un Upsalas Universitātē.

Repsa ir piedalījusies visās trijās vēlēšanu kārtās. Pirmajā kārtā viņa saņēma 26 deputātu atbalstu, otrajā – 32, savukārt trešajā  – 26 deputātu atbalstu. 

Elektoru kolēģija sapulcējās pulksten 12:00, un tika aizzīmogota vēlēšanu urna.  Balsošanai elektoru kolēģijas pārstāvjiem ir atvēlēta stunda. 

Eksperte, politoloģe Annika Ūdelepa Latvijas Radio atzina, ka ir ļoti grūti likt balsot saskaņā ar partiju norādēm.

“Protams, mēs varam pieņemt, ka lielākās partijas atbalstīs savus izvirzītos kandidātus. Taču visi balsotāji varēs izdarīt savu brīvu izvēli, un neviens nevar izkontrolēt un pārbaudīt, kurš nobalsoja par kuru. Tādēļ šāda veida partijas disciplīna šeit nestrādās. Šī iemesla dēļ es nedomāju, ka var sarēķināt, cik kurš kandidāts dabūs balsu. Tās ir tikai spekulācijas,” sacīja Ūdelepa.

“Jā, mēs varam skatīties uz aptaujām un intervijām ar elektoru kolēģijas locekļiem, ko darījuši žurnālisti. Šie apkopojumi par to, kurš par ko varētu balsot, liecina, ka ļoti svarīgs būs to kolēģijas locekļu balsojums, kas ir no pašvaldībām un nepieder nevienai partijai. Un tas ir viņu ziņā, par ko viņi balsos. Situācija ir ļoti interesanta, un ir grūti pat pateikt, kuri būs tie divi favorīti, kas iekļūs izšķirošajā otrajā kārtā," sacīja eksperte.  

 "Tas ir grūts jautājums, jo mums ir vairāki labi kandidāti. Es domāju, ka ir beidzot pienācis laiks, lai mums būtu prezidente - sieviete. Jums, latviešiem, ir bijusi prezidente - sieviete, arī lietuviešiem. Viņas abas bijušas lieliskas prezidentes," Latvijas Radio atzina kāds Tallinas ielas sastaptais iedzīvotājs.

 "Es gribētu tādu prezidentu, kas ir tuva tautai. Es izvēlētos sievieti," piekrita Tallinas iedzīvotāja.

"Es gribētu Kaljurandu, jo man viņa no vislabāk patīk. Viņa bija vēstniece Krievijā, viņai ir liela pieredze. Viņa pareizi pateica, ka Igaunija ir suverēna valsts, un tai ir jābūt tādai, kāda tā ir – brīvai,"  sprieda cits Tallinas iedzīvotājs.

“Es varbūt gribētu Marinu Kaljurandu, kas ir populārākā starp iedzīvotājiem. Bet kaut kādā ziņā domāju, ka tas varbūt pat nav svarīgi, kurš,” sacīja vēl viena Latvijas Radio uzrunāta Tallinas iedzīvotāja. 

Bijušais prezidents Arnolds Rītels sestdien pirms kolēģijas balsojuma atklāja, ka arī viņam piedāvāja atkārtoti kandidēt uz valsts vadītāja amatu, ziņo ERR.

 “Esmu saņēmis pat vairākus priekšlikumus, taču domāju, ka tas nebūtu īsti taisnīgi,” sacīja Rītels.  

Viņš uzskata, ka katrai paaudzei jāatrod savās rindās cilvēks, kas varētu garantēt Igaunijas attīstību un saliedēt tautu. 

Pēc stundu ilga balsojuma sākās balsu skaitīšana

Pirmajā elektoru kolēģijas balsojumā:

  • opozīcijas deputāts Marts Helme ieguva 16 balsis
  • advokāts Allars Jekss ieguva 83 balsis
  • bijusī ārlietu ministre Marina Kaljurande ieguva 75 balsis
  • valdošās Reformu partijas politiķis Sīms Kallass ieguva 81 balsi
  • opozīcijas deputāte Mailisa Repsa ieguva 79 balsi

Līdz ar to kolēģijas otrajā balsojumā piedalīsies Jekss un Kallass.

Kallas pēc pirmā balsojuma norādīja, ka tas, kurš tiks otrajā kārtā, bija atkarīgs no "pāris balsīm".

“Es biju gatavs tam, ka būs jābrauc mājās, bet izskatās, ka es vēl nevaru braukt mājās,” sacīja Kallass.

Par savām izredzēm otrajā kārtā Kallass  sacīja, ka ir “grūti kaut ko teikt”. Savukārt pēc pirmās kārtas rezultāts bija "pārsteigums tajā ziņā, ka neviens nedomāja, ka Allars Jekss būs viens no galvenajiem favorītiem”. 

Pēc pirmā balsojuma  Jekss teica, ka otrajā kārtā "rēķinās ar visu demokrātisko spēku atbalstu, lai Igaunijai būtu prezidents, kuram nav saišu ar partijām”.

Jautāts, kurš uzvarēs, viņš teica, ka "uzvarēs labākais kandidāts."

Līdz ar to prezidenta meklēšana atkal sāksies no jauna ar kandidātu izvirzīšanu un balsojumu parlamentā.

Sestdien elektoru kolēģijas otrajā balsojumā piedalījās bezpartejisks advokāts Allars Jekss un valdošās Reformu partijas politiķis Sīms Kallass, taču neviens nespēja iegūt vairāk nekā pusi no 355 elektoru balsīm

Par Jeksu nobalsoja 134 kolēģijas pārstāvji, bet par Kallasu –  138 balsis, ziņo ERR.

Prezidenta ievēlēšanai nepieciešamas vismaz 168 balsis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti