Par apkuri un elektrību ir jāmaksā arī Eiropas Parlamentam. Tā kā tā sastāvā ietilpst trīs ēku kompleksi – Briselē, Strasbūrā un Luksemburgā, rēķins ir pamatīgs. Tādēļ nesen Eiropas Parlamenta Budžeta komiteja apstiprināja atteikšanos no 14 remontdarbu iecerēm. Izņēmums ir tikai tie projekti, kas uzlabo ēku energoefektivitāti. Šādi ir sanācis ietaupīt 6,7 miljonus eiro, kas ir novirzīti apkures un elektrības rēķinu apmaksai.
Budžeta komitejā darbojas arī sociāldemokrātu grupas deputāts Nils Ušakovs ("Saskaņa"). Viņš ir pārliecināts, ka ar šo soli būs par maz. "Vienkārši man ir dažreiz tāda sajūta, ka šeit cilvēkiem nav bijis tādas pieredzes, kāda mums ir bijusi Austrumeiropā ar krīzēm ik pa brīdim. Viņi nesaprot, ka dažreiz tev vienkārši ir nevis jāizvēlas, vai tu varēsi izremontēt šo kafejnīcu vai šīs telpas, bet tev vajadzēs no kaut kā atteikties. Ir bijuši gadījumi, kad vienkārši vajag griezt visu un cilvēkus laist mājās. Vai būs tik lielā mērā kā 2009. gadā, kad Rīgas domē vajadzēja samazināt budžetu par kādiem 25%? Cerēsim, ka ne. Bet tas, ka cilvēki šeit ir sākuši domāt, ka varbūt kādu kafejnīcu neremontēsim, tas ir ļoti pareizi. Beidzot!"
Izdevums "Politico" vēsta, ka parlaments ir bijis spiests atteikties ne tikai no kafejnīcas remonta, bet arī no jaunas ventilācijas sistēmas, apzaļumošanas darbiem un preses telpas atjaunošanas.
Eiropas Tautas partijas grupas deputāte Inese Vaidere ("Jaunā Vienotība") uzskata, ka gan parlaments, gan arī iedzīvotāji ietaupīt varētu arī enerģijas patēriņā. "Es ļoti labi redzu, cik negribīgi cilvēki taupa enerģiju. Arī mums, parlamentā, es redzu, ka mēs 20% enerģijas, samazinot gan vēsināšanu, gan sildināšanu, gan apgaismojumu, varētu ietaupīt uzreiz. Bet es neredzu, ka tas notiktu pietiekami ātri. Šeit ir vajadzīgs cilvēkiem pamudinājums, kā to izdarīt."
Latvijas Radio intervija gan ar Vaideri, gan ar Ušakovu notiek Francijas pilsētā Strasbūrā, kur ir oficiālā parlamenta mītne. Tādēļ reizi mēnesī deputāti un darbinieki tur dodas uz četras dienas ilgo plenārsēdi. Daudzi deputāti labprāt gribētu atteikties no Strasbūras mītnes un šādi ietaupīt ievērojamus līdzekļus. Bet Francijas vadība pret to kategoriski iebilst, un bez visu dalībvalstu piekrišanas šādu lēmumu pieņemt nav iespējams.
Savukārt Ušakovs sacīja, ka, lai nosegtu algu indeksāciju, kā arī apkures un elektrības rēķinus, nākamgad papildus būs vajadzīgi aptuveni 70 miljoni eiro. Tādēļ, viņaprāt, parlamentam uz kādu laiku nāksies atteikties no līdzšinējiem ieradumiem.
"Visu laiku tiek pirktas jaunas telpas un ēkas, tiek plānoti jauni remonti. Tepat Strasbūrā, piemēram, tiek apspriests, ka tiks iegādātas lielas telpas jaunbūvē, kas ir pretī galvenajai ēkai. Briselē tiek plānots galveno ēku jaukt nost un būvēt jaunu tāpēc, ka no enerģijas patēriņa viedokļa tas būs efektīvāk un pareizāk. Tas viss ir forši, bet, ņemot vērā pieredzi, strādājot pašvaldībā krīzes laikos, to visu nāksies atlikt," uzskata Ušakovs.
Lēmums par parlamenta Briseles plenārsēžu ēkas remontu vēl nav pieņemts. Tādēļ nav zināms, vai to jauks nost vai arī pilnībā pārbūvēs un arī kad tas notiks.
