Panorāma

Par inficēšanos ar pērtiķu bakām būs jāziņo uzreiz

Panorāma

Panorāma

Pieminot deportācijas, velk paralēles ar mūsdienām

Arī Eiropas Parlamentā piemin padomju deportācijās cietušos

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Deportācijas otrdien, 14. jūnijā, pieminēja arī Eiropas Parlamentā Briselē. Ne tikai tās, kas notika 1941. gadā, bet arī daudz nesenākus notikumus – Putina režīms uz Krieviju, tai skaitā uz Sibīriju un tālajiem austrumiem, deportējis vienu miljonu ukraiņu no okupētajām teritorijām.

Solidaritātes laukumā Eiropas Parlamentā priekšā vairāku stundu garumā lasīti deportēto vārdi no Lietuvas, Latvijas, Igaunijas, Moldovas, Ukrainas, Polijas, Čehijas, Ungārijas. Tos lasīja dažādu tautību cilvēki. Šāda publiskā atceres ceremonija te tiek organizēta otro gadu pēc kārtas, taču šoreiz – tam ir jauna, daudz aktuālāka toņkārta.

"Diemžēl deportācijas ir atgriezušās Eiropas kontinentā. Tas, ko redzam tagad – atšķirīgi skaitļi, bet Krievija pati teikusi, ka viņi pārvietojuši vienu miljonu ukraiņu uz Krieviju,

ieskaitot Sibīriju un reģionus Tālajos austrumos. Ieskaitot 200 tūkstošus bērnu bez vecākiem. Tas nozīmē, ka viņi tiks adoptēti un būs vairāk krievu ukraiņu vietā," sacīja Eiroparlamenta deputāte Rasa Juknevičiene.

"Mūsu ciešanas, mūsu vecāku un vecvecāku ciešanas deportācijās iegūst jaunu jēgu un jaunu simbolisma varu," piebilda Eiroparlamenta deputāts Andrius Kubiļus.

Lai nedzīvotu ilūzijās, ir jāzina pagātne. Un par to jāstāsta nepagurstoši. Tāpēc Eiroparlamenta deputātiem atvesta grāmata ar Gunāra Astras pēdējo vārdu un vairākās valodās.

"Mēs gribam parādīt, ka vēsture zināmā mērā atkārtojas. Astra bija viens no ļoti nedaudziem, kurš uzdrošinājās tajos drūmajos laikos, kad par katru brīvu vārdu draudēja vai nu cietums, vai psihiatriskā slimnīca, vai vēl ļaunāk – cilvēku varēja arī nogalināt. Mūsdienu Krievijā notiek tas pats," uzskata Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere ("Jaunā Vienotība").

"Es domāju, ka tas šobrīd ir Rietumu aptaukošanās faktors. Rietumi savas pārlieku lielās labklājības dēļ ir kļuvuši gļēvi un nevarīgi.

"Loti jācer, ka Rietumi varēs pārvarēt savu "Putin Verstehen" politiku, Putina sejas saglābšanas politiku, ka viņi tam varēs veiksmīgi pretoties un dot ukraiņiem pietiekami daudz ieroču, lai ukraiņi šo savu taisno karu spētu uzvarēt un līdz ar to Rietumu civilizācija beigu beigās atmostos," sacīja mācītājs, Gunāra Astras laikabiedrs Guntis Kalme.

KONTEKSTS:

Civiliedzīvotāju masu deportācijas no Baltijas valstīm sākās gadu pēc Padomju Savienības pirmās okupācijas. Izsūtīšanas akciju aktīvi sāka gatavot 1941. gada maijā, kad PSRS Valsts drošības komisārs Vsevolods Merkulovs un iekšlietu tautas komisārs Lavrentijs Berija sagatavoja ziņojumu par deportācijas nepieciešamību Latvijā, Lietuvā un Igaunijā to "attīrīšanai no pretpadomju, kriminālajiem un sociāli bīstamajiem elementiem".

1941. gadā naktī uz 14. jūniju no Latvijas deportēti 15 443 cilvēki. 15% no visiem izsūtītajiem bija bērni vecumā līdz 10 gadiem. Deportēto vidū bija ne vien latvieši, bet arī ebreji, krievi, vācieši, poļi. Vairāk nekā 6000 izsūtīto nomira. 1941. gada jūnija deportācijas bija viena no plašākajām staļiniskā režīma veiktajām iedzīvotāju piespiedu pārvietošanas akcijām gan deportēto skaita, gan aptvertās teritorijas ziņā. 

Pēc vairākiem gadiem, 1949. gada 25. marta masveida deportācijās padomju vara no Latvijas teritorijas uz Sibīriju izveda vairāk nekā 42 000 iedzīvotāju, no kuriem daļa gāja bojā jau ceļā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti