Atbilstoši Eiropas Komisijas ierosinātajam projektam Bulgārijai būtu jāuzņem 343 bēgļi no Itālijas, 229 no Grieķijas, kā arī 216, kas pagaidam atrodas ārpus Eiropas Savienības. Salīdzinot ar milzīgo patvēruma meklētāju skaitu abās minētajās valstīs, kas sniedzas desmitiem tūkstošos, skaitļi liekas pieņemami, taču jāņem vērā, ka Bulgārija vēl nav atguvusies no šoka situācijas pirms pāris gadiem, kad neilgā laikā valsts robežu šķērsoja vairāk nekā 10 tūkstoši nelegālo imigrantu.
Pēc Valsts bēgļu aģentūras informācijas no Sīrijas krīzes sākuma Bulgārijā ir ieradušies 17 tūkstoši bēgļu, no kuriem 4100 atrodas speciāli izveidotajos centros, bet 5162 saņēmuši bēgļa statusu.
Par spīti tam, ka tika atvērtas vairākas jaunas nometnes un dzīves apstākļi ir jūtami uzlabojušies, to kapacitāte ir tuvu kritiskajai robežai. Šobrīd situācija ir relatīvi stabila, taču grūti paredzēt, cik ilgi izdosies noturēt vārīgo līdzsvaru, ja konflikta eskalācija Tuvajos Austrumos turpināsies.
Saskaņā ar Starptautiskās Migrācijas organizācijas datiem, šogad Vidusjūru šķērsojuši aptuveni 35 tūkstoši nelegālo imigrantu, no kuriem gandrīz divi tūkstoši noslīka vai pazuda bez vēsts, tiecoties sasniegt sapņu zemi – Eiropu. Kļuva skaidrs, ka Grieķija un Itālija vienas ar problēmu galā netiks. Taču, ja visi pūliņi tiks koncentrēti tikai uz jūras robežu nostiprināšanu, bēgļu plūsma var pārorientēties citā virzienā. Bulgārijas eirodeputāte Ilijana Jotova, kas ir Pilsoņu, tieslietu un iekšlietu komitejas priekšsēdētāja vietniece, uzskata, ka Eiropa kavējas ar vienotas stratēģijas izveidošanu, un Bulgārija būtu jāpieskaita, tāpat kā Grieķija, Itālija un Malta – pie valstīm, kur to ģeogrāfiskās atrašanas vietas dēļ ir vislielākie jauna bēgļu viļņa draudi.
“Tikko kontrole Vidusjūras rajonā tiks nostiprināta, liela daļa no Turcijā esošajiem bēgļiem centīsies nokļūt Rietumeiropā caur Bulgāriju. Saskaņā ar šā brīža Eiropas likumdošanu mēs nevaram laist tos tālāk uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti, un tā liela daļa no viņiem paliks Bulgārijā” norāda Ilijana Jotova.
Pirms pusotra, diviem gadiem Bulgārija bija tādā pašā situācijā, kā tagad Itālija un Grieķija. Jāņem vērā arī specifiskā situācija Balkānos, kur daudzviet līdzās dzīvo dažādas reliģiskas kopienas, un lielāks musulmaņu imigrantu pieplūdums var izjaukt demogrāfisko situāciju. Tā, piemēram, mācību gada sākumā vairākās apdzīvotās vietās, kur atrodas bēgļu nometnes, vecāki atteicās laist savus bērnus skolā kopā ar mazajiem sīriešiem, jo izrādījās, ka vietējie bulgāru skolnieki bija skaitliskā mazākumā. Grūtības izjūt arī slimnīcas, kurām nākas ārstēt pacientus, kas nav apdrošināti un par kuriem Veselības aprūpes slimo kases neko nemaksā.
Piedāvātais kvotu variants paredz sešus tūkstošus eiro par katru izmitināto personu, taču pēc ministru prezidenta Boiko Borisova domām, finansiālais jautājums nav galvenais, lai gan nometņu izveidošanai un cilvēku uzturēšanai, kā arī Eiropas Savienības ārejās robežas nostiprināšanai Bulgārija tērē savam budžetam nepanesamas summas.
“Gandrīz divi miljoni gaida uz Turcijas robežas,” saka Boiko Borisovs. “Iedomājieties, kas notiktu, ja viens miljons ierastos Bulgārijā. Tur nekāds finansējums nepalīdzētu. Un tie ir dzīvi cilvēki, nevis lopiņi…Tā kā runa nav tikai par naudu.”
Problemātiska ir 260 km garā robeža ar Turciju, kā arī readmisijas līguma trūkums ar kaimiņvalsti. Neatrisināts paliek jautājums par nelikumīgo cilvēku trafiku, kas sāk izvērsties par ienesīgu biznesu. Pirms pāris dienām uz robežas ar Rumāniju kravas mašīnā, kas pēc dokumentiem veda celtniecības materiālus no Turcijas uz Vāciju, tika aizturēti 40 nelegālie imigranti no Sīrijas un Irākas.
Lai gan Brisele solās kvotu sadalē ievērot katras valsts lielumu, dzīves līmeni, bezdarba procentu un etnisko minoritāšu sastāvu, Bulgārijas eirodeputāti no visām partijām uzskata, ka tagadējā redakcijā kvotu princips nav taisnīgs un tuvākajos divos gados jaunus bēgļus nevajadzētu uzņemt. Tiks ierosinātas izmaiņas Dublinas vienošanās paragrāfā, saskaņā ar kuru liela daļa no patvēruma meklētājiem, kas pēc Bulgārijas devušies tālāk uz Rietumiem, tiks sūtīti atpakaļ. Tā, piemēram, tikai no Vācijas vien gaidāmi 4 tūkstoši. Neizpratni rada arī situācija, kāpēc solidaritātes aizsegā dažas valstis var pašas izvēlēties, vai uzņemt bēgļus vai nē, bet citām nosaka kvotas.
Jūnija sākumā Eiropas Komisija paziņoja, ka ir gatava apspriest arī citus variantus, kā optimāli risināt sasāpējušo jautājumu.
Alternatīva iespēja varētu būt arī bēgļu nometnes trešajās valstīs.
Jebkurā gadījumā, kamēr lēmums vēl nav nobalsots, var cīnīties par izdevīgākiem un taisnīgākiem noteikumiem, vai arī samierināties un turpināt pildīt Eiropas Savienības ārējo robežu bufera lomu.
