2013. gadu varētu nosaukt par “ātro kredītu” gadu. 12 mēnešu laikā izmaksāto aizņēmumu skaits ir pieaudzis par 19 %, kas ekonomiskās krīzes apstākļos ir visai saprotami. Nespējot segt elementārus izdevumus, darba zaudējuma vai smagas slimības rezultātā, kredīta meklētājs ir gatavs uz visu. Attiecīgā procedūra bankās parasti ir daudz sarežģītāka, prasa papildus drošības garantijas. Bet te uz katra soļa vilinoši piedāvājumi – stundas laikā, bez galvotājiem, uzrādot tikai personu apliecinošus dokumentus vai arī ar interneta starpniecību.
Tanī pat laikā aizvien biežāk presē un medijos parādās informācija par ļaunprātīgu un bieži pat nelikumīgu finanšu organizāciju uzvedību, kad, piemēram, par 100 eiro lielu aizņēmumu tiek piedzītas daudz reizes lielākas summas. Gadās, ka kredītņēmēju pierunā parakstīt it kā līguma projektu, melnrakstu, kas pēc tam tiek pasniegts kā oriģināls, mutiski klientam tiek doti solījumi, no kuriem vēlāk atsakās. Juristi brīdina, ka, slēdzot līgumu, nepieciešams rūpīgi izlasīt piedāvātos noteikumus, arī sīkā drukā rakstītos, lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem.
Firmas, kas darbojas nebanku kreditēšanas tirgū, atzīst, ka no četriem līgumiem divi parasti izrādās problemātiski, katrs piektais maksājums kavējas. Cilvēki nereti ņem kredītus, skaidri zinot, ka nespēs segt ikmēneša maksājumus. Ja līgumā noteiktā summa tiek piedzīta vairākas reizes lielākā apmērā, iemesls parasti ir vairākus gadus neapkalpots kredīts, ir uzkrājušās lielas soda procentu summas un lieta nonākusi tiesā, kur pievienojas arī izdevumi par pašu procesu.
Augstie nebanku kredītu procenti domāti tieši riska kompensēšanai. Premjerministra vietniece finanšu jautājumos Daniēla Bobeva uzskata, ka problēma slēpjas abpusējā neapdomībā – gan kredītu devēju, gan ņēmēju vainas dēļ - ko var gaidīt, piešķirot aizņēmumu, ja mēnesī maksājamā summa pārsniedz ieņēmumus. „Plānojam aktīvu kampaņu, kas vērsta uz cilvēku izglītošanu finanšu lietās – ar Nodarbinātības ministru izstrādājam konkrētus pasākumus, lai palīdzētu tiem, kas ieslīguši parādos,” norāda Bobeva.
Izmantojot, piemēram, Lielbritānijas pieredzi, varētu pašvaldību sociālās palīdzības dienestos izveidot īpašu tālruņa līniju, speciālas darba grupas, kas palīdzētu ar padomiem. Tiek gatavots arī likums par individuālo bankrotu, kas dotu perspektīvas abām pusēm.
Bulgārija ir starp nedaudzajām valstīm ES, kur tāda iespēja nav paredzēta. Strīdīgas situācijas starp kredītu devējiem un saņēmējiem varēs nokārtot arī ārpus tiesas, kas visiem būs ātrāk un izdevīgāk. Anglijā, piemēram, tā tiek atrisināti 40 % konfliktu. Firmām, kas piedāvā attiecīgos pakalpojumus, pēc izmaiņu stāšanās spēkā būs nevis reģistrēšanas, bet gan licencēšanas režīms.
Viens no būtiskajiem momentiem ir mazo aizņēmumu - līdz 200 eiro, kādi ir lielākā daļa no nebanku finansējumiem, pielīdzināšana pārējiem patērētāju kredītiem. Līdz šim Likums par patērētāju kredītiem uz tiem neattiecās. Izmaiņas likumdošanā piedāvās klientiem, neatkarīgi no summas apmēra, papildus aizsardzību – iespēju pārtraukt līgumu divu nedēļu laikā, dzēst parādu, pat, ja nav pagājuši 12 mēneši, un tādos gadījumos soda procents būs simbolisks. Pašam līgumam jābūt sastādītam skaidri un saprotami, visiem tā elementiem jābūt vienāda lieluma drukā, ne mazākā par 12 izmēru.
Speciālisti komentē, ka ātros kredītus var ņemt situācijā, kad drīzumā gaidāmi papildus ienākumi – un uz īsu laiku – mēnesi vai diviem. Tie pastāv lielākā daļa Eiropas valstu, un ja tiek izmantoti saprātīgi un atbildīgi, nerada problēmas.
Valdības centieni aizsargāt kredītsaņēmējus no alkatīgām finanšu iestādēm un pastiprināt kontroli ir visnotaļ apsveicami. Nav noslēpums, ka „ātrie kredīti” ir nabadzības pazīme – kad nepietiek naudas pirms algas, zālēm, apkures maksai. Varbūt galvenais būtu strādāt virzienā, lai nodrošinātu sociāli ekonomiskos apstākļus, kuros tāda tipa kredīti kļūtu lieki.
