Austrālijas premjers Skots Morisons ir oficiāli paziņojis, ka viņa vadītā valsts turpmāk atzīs Jeruzalemi par Izraēlas galvaspilsētu. Bet par vēstniecības pārcelšanu no Telavivas uz šo pilsētu pagaidām esot pāragri runāt.
Šādi Austrālija mainīja vairākus gadu desmitus ilgo nostāju. Pirmo reizi Morisons nāca klajā ar ideju par Jeruzalemes atzīšanu oktobrī. Tomēr toreiz viņš tika plaši kritizēts par šo paziņojumu, jo daudzi uzskatīja, ka šādi Austrālijas premjers mēģina izpatikt ebreju kopienas vēlētājiem vienā no Austrālijas reģioniem, kur tobrīd bija gaidāmas vēlēšanas. Par spīti šiem solījumiem Morisona partija toreiz zaudēja vēlēšanās.
Jau oktobrī asu kritiku par iespējamo Jeruzalemes atzīšanu par Izraēlas galvaspilsētu izteica arī Austrālijas musulmaņu kaimiņvalstis – Indonēzija un Malaizijā.
Neviena no šīm valstīm neatzīst Izraēlas tiesības uz pastāvēšanu. Arī arābu valstis uzskata, ka izraēliešu ekskluzīvo tiesību atzīšana uz Jeruzalemi var tikai veicināt konflikta saasināšanos Tuvajos Austrumos.
Tomēr Morisons paziņoja, ka Austrālija joprojām atbalsta politisku konflikta atrisināšanu un divu valstu izveidi.
Izraēla uzskata visu Jeruzalemi, tostarp arī pilsētas austrumu daļu, ko tā anektēja pēc 1967. gada kara, par savu galvaspilsētu. Un tādēļ tā vēlas, lai pārējās valstis pārceltu vēstniecības uz Jeruzalemi. Tomēr starptautiskā kopiena līdz šim ir uzskatījusi, ka šīs senās pilsētas statuss būtu jānosaka miera sarunās starp Izraēlu un Palestīnu. Jeruzalemes nākotne ir viens no sarežģītākajiem jautājumiem šajās sarunās.
Tomēr ASV prezidents Donalds Tramps pērn pirmais paziņoja, ka Amerika atzīst Jeruzalemi par Izraēlas galvaspilsētu. Un šā gada maijā tur tika atvērta ASV vēstniecība. Līdz šim tikai dažas pasaules valstis, kas lielākoties ir atkarīgas no ASV finansiālā atbalsta, ir sekojušas Trampa piemēram. Tomēr tiek ziņots, ka arī Rumānija apsver vēstniecības pārcelšanu.
Bažas par vardarbības saasināšanos starp izraēliešiem un palestīniešiem ir izrādījušās pamatotas.
Rietumkrastā ir piedzīvotas pēdējos gados asiņainākās sadursmes. Piektdien Izraēlas armija pastiprināti meklēja kādu vīrieti, kurš no automašīnas atklāja uguni uz autobusa pieturā esošajiem cilvēkiem Ofras apmetnē. Divi izraēliešu karavīri tika nogalināti un vēl divi cilvēki ievainoti. Izraēla vaino teroristisko grupējumu “Hamas”, tomēr oficiāli neviena grupa nav uzņēmusies atbildību par notikušo.
Pēc šī incidenta Izraēlas armija arestēja 40 cilvēkus, no kuriem daudzi esot “Hamas” aktīvisti. Un tas izraisīja jaunu sadursmju vilni. Arī citur ir notikuši dažādi protesti.
