Par Zviedrijas un Somijas uzņemšanu aliansē bija 95 no 96 kongresmeņiem. Senāta līderis Čaks Šūmers uzsvēra, ka šis balsojums ir signāls par Rietumu vienotību pēc Krievijas 24. februārī sāktā kara pret Ukrainu. Putins mēģinājis izmantot savu karu Ukrainā, lai sašķeltu Rietumus, bet tā vietā balsojums parāda, ka alianse ir stiprāka nekā jebkad iepriekš.
ASV pēc balsojuma kļuva par 23. no 30 bloka dalībvalstīm, kas ratificējusi lēmumu.
Savukārt balsojumā Francijas parlamenta apakšpalātā par alianses paplašināšanu bija 209 deputāti, bet pret balsoja 46 likumdevēji. Lēmums vēl jāratificē prezidentam Emanuelam Makronam, taču tā būs formāla procedūra.
KONTEKSTS:
Somija un Zviedrija ilgstoši atturējās no iesaistīšanās NATO. Taču Krievijas iebrukums Ukrainā radikāli mainīja drošības situāciju Eiropā, un abās valstīs politiķu un sabiedrības vidū zibenīgi pieauga atbalsts dalībai NATO. 18. maijā gan Somija, gan Zviedrija iesniedza pieteikumus dalībai NATO.
NATO dalībvalstu līderi samitā Madridē šā gada jūnija beigās pieņēma lēmumu oficiāli uzaicināt Zviedriju un Somiju kļūt par Ziemeļatlantijas alianses dalībvalstīm. Lai tas notiktu, vispirms šo lēmumu nepieciešams ratificēt visu 30 NATO dalībvalstu parlamentos. Tas ir svarīgi, jo NATO dibināšanas līgums nosaka: uzbrukums vienai no NATO dalībvalstīm tiktu uzskatīts par uzbrukumu visām.
Latvijas Saeima jūlija vidū vienbalsīgi atbalstīja likumprojektus, ar kuriem ratificēja protokolus par Somijas un Zviedrijas pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam.
