Jaunā ASV sankciju pakete ietver arī ierobežojumus piecām amatpersonām, starp kurām ir Krievijas Valsts domes vicespīkers Sergejs Ņeverovs, Krievijas prezidenta palīgs Igors Ščegoļevs un federālais ministrs Krimas lietās Oļegs Saveļjevs.
ASV prezidents Barakas Obama paziņoja, ka sankcijas pastiprinātas tāpēc, ka Krievija „turpina atbalstīt separātistus un pārkāpt Ukrainas suverenitāti”.
Austrumeiropas politikas pētījuma centra analītiķa Rinalda Gulbja vērtējumā ASV ieviestās sankcijas ir nopietns trieciens Krievijas finanšu sektoram:
„Raugoties uz ASV noteiktajām sankcijām, jāsaka – šoreiz tās ir ļoti mērķtiecīgas un mērķētas tieši uz Krievijas oligarhiem, kas tiešā vai pastarpinātā veidā ir saistīti ar Kremli un valdošo eliti.”
Līdz ar to šīs sankcijas, it sevišķi Amerikas noteiktās, kas saistās ar dolāru valūtas operācijām un dolāru aizlieguma izmantošanu, ir diezgan liels trieciens Krievijas finanšu sektoram, arī ar „Gazprom” saistītajiem uzņēmumiem, īpaši „Gazprom” banku un „Rosņeft” aktīviem un to starptautiskajām operācijām,” skaidro Gulbis.
Savukārt ES spertie soļi drīzāk vērtējami kā maigi: „ES atkal nav spējusi īsti vienoties par to, kādā veidā vērsties pret Krieviju. Atkal ir runas par to, ka ES vērsīsies pret kādiem Krimas okupācijas atbalstītājiem un inspirētājiem. Taču ES sankcijas salīdzinājumā ar ASV uzliktajām un paziņotajām drīzāk vērtējamas kā maigas un dziļā diplomātiskā gultnē balstītas, kas diez vai sniegs acīmredzamu rezultātu.”
Savukārt Krievijas prezidents Vladimirs Putins asi kritizēja jaunieviestās sankcijas, paziņojot, ka tās iedzen strupceļā Krievijas un ASV attiecības, vienlaikus piebilstot, ka durvis sarunām starp abām valstīm tomēr netiek slēgtas. Maskava noliedz, ka būtu iesaistīta situācijas eskalēšanā Ukrainas austrumos.
Savukārt Krievijas Ārlietu ministrija kritizēja Eiropas Savienību, paužot, ka kopiena, nosakot sankcijas pret Krieviju, ir rīkojusies pretēji savām interesēm un pakļaujoties ASV šantāžai. Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Ribakovs brīdināja, ka Maskava īstenos līdzīgus pasākumus pret Savienotajām Valstīm, un solīja, ka tie būšot „diezgan sāpīgi un nopietni”.
Jau ziņots, ka trešdien ES valstu vadītāji sanāksmē Briselē lēmuši par sankcijām Krievijai, kas pārsniedz visas līdz šim īstenotās. Līderi vienojās, ka izvēršamas jaunas sankcijas ne tikai pret personām, bet arī kompānijām, kas atbalsta lēmumu pieņēmējus Krievijā, respektīvi, oligarhus, kuri ir tieši atbildīgi par Ukrainas aneksiju. Līdz jūlija beigām ir jātop sarakstam ar indivīdu vārdiem un uzņēmumu nosaukumiem.
