Argentīna un Spānija par sadarbību sarunās ar Lielbritāniju vienojušās Ņujorkā ANO Ģenerālās asamblejas kuluāros. Šo plānu kaldinājuši Argentīnas un Spānijas ārlietu ministri - Hektors Timermans un Hosē Manuels Garsija-Margaljo, un, kā pausts Argentīnas Ārlietu ministrijas paziņojumā, abas valstis konstatējušas līdzības savos strīdos ar Lielbritāniju.
Gibraltārs Pireneju pussalas dienvidos, par kura atgūšanu cīnās Spānija, jau trīs gadsimtus ir strīdus objekts Londonas un Madrides attiecībās, kad šo nozīmīgo teritoriju pie ieejas Vidusjūrā sagrāba britu spēki. 1713. gadā Nīderlandes pilsētā Utrehtā parakstīja vēsturisko tā saukto Utrehtas miera līgumu, ar kuru Spānija izbeidza mantojumu karu un Gibraltāru oficiāli nodeva Lielbritānijas valdījumā. Taču kopš tā laika Madride tik un tā nav spējusi no šīs svarīgās teritorijas atteikties un allaž uzstājusi, ka Gibraltāram jāatgriežas pie Spānijas.
Londona līdz šim norādījusi, ka neatteiksies no suverenitātes pār Gibraltāru pret šīs teritorijas iedzīvotāju gribu. Sešdesmito gadu vidū Gibraltārā notika referendums, kurā vairākums iedzīvotāju nobalsoja par to, lai paliktu Apvienotās Karalistes pārvaldījumā, tas ļoti sarežģīja attiecības ar Spāniju un vairāk nekā desmit gadu Spānija turēja robežu ar Gibraltāru slēgtu. Savukārt 2002. gadā Gibraltāra iedzīvotāji ar lielu balsu vairākumu noraidīja Londonas un Madrides priekšlikumu par dalītās suverenitātes noteikšanu pār šo teritoriju.
Otrs strīdus objekts, Folklenda salu arhipelāgs, kuru argentīnieši dēvē par Malvinu salām, atrodas Lielbritānijas valdījumā kopš 19. gadsimta vidus, taču Argentīnas valdība uzskata, ka briti ir okupējuši šo teritoriju.
Nebūt ne tik senā pagātnē, 1982. gadā, Argentīnas militārā hunta sarīkoja iebrukumu Folklenda salās, un, lai šo teritoriju atgūtu, Lielbritānijas toreizējā premjerministre Mārgareta Tečere turp nosūtīja karafloti. Bruņotais konflikts ilga vairāk nekā divus mēnešus un noslēdzās ar Argentīnas spēku kapitulāciju.
Arī Folklenda salās ir bijis referendums, un martā iedzīvotāju absolūtais vairākums referendumā nobalsoja par palikšanu Lielbritānijas pārvaldībā. Argentīna referendumu noraidīja, paziņojot, ka tam nav nekādu tiesisku seku.
Lielbritānijas un Argentīnas attiecības tagad atkal saasinājušās, tuvojoties 30. gadskārtai kopš Folklendu kara. Taču uzskata, ka galvenais strīdus cēlonis ir ekonomiskie apstākļi, zvejniecība un arī enerģijas resursi, proti naftas iegulas, kas atklātas arhipelāga akvatorijā un kuras gatavojas izmantot britu kompānijas. Pirmos naftas atradņu guvumus prognozē jau tuvāko trīs gadu laikā.
