2005.gadā arī Latvija saņēma garantiju no Eiropas Solidaritātes fonda pēc tam, kad vētra bija izraisījusi plašus postījumus. Janvārī vētras „Ervīna” postījumi izraisīja gan enerģētisko krīzi, gan arī plūdus. Tad Eiropas Solidaritātes fonds sniedza atbalstu 9,5 miljonu (6,65 miljoni latu) eiro apjomā. Bet kopējais maksājums bija 10 reižu lielāks, jo vētra skāra gan Lietuvu, gan Zviedriju, gan Igauniju. Tomēr lai šo naudu saņemtu, bija jāgaida vairāk kā gads.
Tagad top izmaiņas, kas ļautu šim fondam izmaksāt naudu ātrāk, skaidrāk noteiktu palīdzības apjomu.
„Solidaritātes fonda darbība ir jāuzlabo. Mums jākļūst atbildīgākiem, lai valstis un reģioni spētu saņemt atbalstu ātrāk. Īsāks administratīvais process vienkāršos fonda darbību un tas kļūs ātrāks, jo mēs plānojam apvienot apstiprināšanu un īstenošanu. Izmaiņas ir vērstas uz vienkāršāku, skaidrāku, ātrāku iespēju iegūt naudu no Solidaritātes fonda,” saka Eiropas reģionālās politikas komisārs Johanness Hāns.
Eiropas Solidaritātes fonds 11 gadu laikā palīdzējis likvidēt un novērst sekas 52 dažādu dabas katastrofu gadījumos. Tai skaitā pēc zemestrīcēm, mežu ugunsgrēkiem, sausuma, vētrām un plūdiem. Šo atbalstu saņēmušas 23 valstis 3,2 miljardu eiro (2,17 miljardu latu) apmērā. Ja tiks pieņemti jaunie uzlabotie noteikumi, tad situācija varētu vēl uzlaboties, jo ļautu Solidaritātes fondam konkrētāk noteikt palīdzības apjomu, izsniegt avansa maksājumus, kā arī saīsināt administratīvo procedūru.
„Jūnijā daļā Centrāleiropā plūdi nodarījuši lielus postījumus,” saka Eiropas Komisijas pārstāve Pia Arenkilde Hansena. „Tas skāra Vāciju, Čehiju, Austriju un Ungāriju. Daļā gadījumā postījumi bija nenovēršami. Ūdeņi ir aizplūduši, bet tagad tiek aprēķināti zaudējumi, kas sasniegs 2 miljardus eiro. Mums ir ierobežoti līdzekļi, bet ar Eiropas Savienības Solidaritātes fondu mēs varam palīdzēt valstīm atkopties un palīdzēt atjaunot sabiedrisko kārtību.”
Viņa norāda, ka tieši šogad, kad Eiropu atkal piemeklējuši plūdi, būtu svarīgi rīkoties ātri. „Tas nozīmē, ka nākotnē būs iespējams ātrāk reaģēt uz to, kā palīdzam dalībvalstīm. Mēs tiešām vēlamies padarīt šo palīdzības instrumentu spēcīgāku, lai atbalstītu dalībvalstis, kad tajās notikusi kāda katastrofa un palīdzēt arī cilvēkiem, kas cietuši,” uzsver Hansena.
Jaunie noteikumi paredzētu, ka reģionālu katastrofu gadījumā tiek atmaksāts pusotrs procents no reģionālā iekšzemes kopprodukta, kā arī pieejami avansa maksājumi 10% no zaudējumu summas, kas gan nedrīkst pārsniegt 30 miljonus eiro. Privātpersonām nodarītos zaudējumus fonds gan nesedz.
