Ar raķešu un aviācijas uzbrukumiem smagākās cīņas turpinās Ukrainas dienvidaustrumos. Aktuālais 13. maijā

Krievijas karaspēks jau 79. dienu turpina iebrukumu Ukrainā, iznīcinot arī civilo infrastruktūru un nogalinot civiliedzīvotājus. Ukrainas bruņotie spēki nepiekāpjas iebrucējiem, bet starptautiskā sabiedrība turpina sankcijas pret agresoru.


Kaujas un uzbrukumi

  • Doneckas apgabala militārā pārvalde informēja, ka situācija reģionā ir sarežģīta, bet tiek kontrolēta. Ienaidnieks uzbrūk Limanas virzienā, bet visi mēģinājumi forsēt upi un pavirzīties uz priekšu nav bijuši veiksmīgi. Apgabalā pie demarkācijas līnijas turpina darboties Krievijas smagā artilērija, bet aviācijas uzlidojumi notiek arī attālākām pilsētām, tai skaitā Slavjanskai un Kramatorskai.
  • Ukrainas amatpersonas un pulka "Azov" pārstāvji vēsta, ka Krievijas karaspēka vienības ir pastiprinājušas ofensīvu pret Mariupoles aizstāvjiem, kas patvērušies "Azovstaļ" rūpnīcas teritorijā. Krievijas karavīri mēģina iebrukt rūpnīcā, kur ukraiņi turpina atvairīt uzbrukumus.

    "Visu nakti turpinājās apšaudes. Aviācijas un artilērijas. Turpinās rūpnīcas sturmēšana ar kājniekiem. Kājnieki uzbrūk ar bruņutehnikas un tanku, kā arī artilērijas palīdzību," Ukrainas medijam "Ukrainska pravda" stāsta pulka "Azov" komandiera vietnieks Svjatoslavs Palamars.

  • Odesas mērs Genādijs Truhanovs informēja, ka iepriekš īstenotā raķešu trieciena rezultātā bojājumi nodarīti valsts nozīmes arhitektūras piemineklim – Voroncova pilij
  • Krievija ir bloķējusi Melnās jūras piekrasti, neļaujot Ukrainai eksportēt miljoniem tonnu graudu. Ukraina apsūdzējusi Krievijas spēkus vairāku simtu tūkstošu tonnu graudu nozagšanā. Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba brīdinājis, ka cilvēkus, kuri tirgo zagtos Ukrainas graudus, sauks pie atbildības.
  • Ukrainas bruņoto spēku operatīvā pavēlniecība "Jug" paziņojusi, ka uz Melnajā jūrā esošajiem Krievijas karakuģiem un zemūdenēm atrodoties vairāk nekā 30 spārnotās raķetes, ar kurām varot veikt uzbrukumus visā Ukrainas teritorijā.
  • Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksejs Rezņiks paudis, ka valsts ir nonākusi jaunā, ilglaicīgā kara fāzē. Viņš solīja apbruņot miljonu karavīru ar jauniem ieročiem un militāro tehniku, ko Ukrainai nosūtīja ASV un citas rietumvalstis.


Iedzīvotāju evakuācija

  • Krievijas karaspēks ceturtdien ar artilēriju apšaudīja bēgļu kolonnu, kura izbrauca no Hersonas apgabala, un vairāki bēgļi tika ievainoti, paziņoja Kirivijrihas pilsētas militārās administrācijas vadītājs Oleksandrs Vilkuls. "Orki viņus no rīta sapulcināja, turēja apmēram tūkstoti mašīnu saulē un tikai pēcpusdienā sāka izlaist pa 200 mašīnu partijām, lai piesegtu savas militārās tehnikas pārvietošanos. Plkst.16 orki deva nekrietnu triecienu mierīgai [bēgļu] kolonnai," norādīja Vilkuls. Viņš precizēja, ka artilērijas šāviņu sprādzienos ievainoti vairāki cilvēki, starp kuriem bija 2011. gadā dzimis bērns un 1954. gadā dzimusi sieviete. Abi tika ievainoti ar šāviņu šķembām.
  • Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka paziņoja, ka ar ANO un Starptautiskā Sarkanā Krusta komitejas starpniecību ir sākušās jaunas sarunas ar Krieviju par karavīru izvešanu no "Azovstaļ". Evakuācijas operāciju plānots veikt vairākos posmos. Pirmajā posmā gatavojas evakuēt smagāk ievainotos. Ukrainas puse pieprasot, lai šoreiz Krievija paraksta dokumentu, kurā tā apņemas neapdraudēt evakuācijas operāciju. Rūpnīcas "Azovstaļ" teritorijā atrodas aptuveni tūkstotis kareivju no brīvprātīgo bataljona "Azov", bruņoto spēku jūras kājnieku vienībām, kā arī policisti un robežsargi.
  • Krimas tatāru līderis Mustafa Džemiļevs apgalvo, ka Turcija ir piedāvājusi plānu ukraiņu karavīru izvešanai no "Azovstaļ". Tas paredzēja, ka turki ukraiņu karavīrus no Mariupoles aizvestu uz kaimiņos esošo ostas pilsētu Berdjansku, no kurienes viņus ar kuģi nogādātu Turcijā. Taču Krievija neesot piekritusi Turcijas piedāvājumam.

Pasaules reakcija

  • ASV senators no Republikāņu partijas Rends Pols ceturtdien Senātā bloķēja ātru likumprojekta pieņemšanu, kas paredz piešķirt palīdzības paketi Ukrainai 40 miljardu ASV dolāru apjomā.
  • Lielbritānijas valdība piektdien paziņoja par jaunām sankcijām pret Krieviju, kas būs vērstas tieši pret Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam tuvāko cilvēku loku. Sankciju sarakstā iekļauta gan bijusī mākslas vingrošanas čempione Aļina Kabajeva, kas Rietumu presē dēvēta par Putina mīļāko, gan Putina bijusī sieva Ludmila.

  • Krievija nolēmusi no sestdienas pārtraukt elektrības eksportu uz Somiju. Šāds lēmums izziņots dienu pēc tam, kad Somija pavēstīja par vēlmi pievienoties NATO. Somija no Krievijas iepērk ap 10% nepieciešamās elektroenerģijas, bet deficītu varēšot novērst ar elektrības iepirkšanu no Zviedrijas un pašmāju ražošanas pieaugumu.


KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt