Ar raķešu triecienu iespējamību un apšaudēm fonā Kijivā dzīve sāk atgriezties kādreizējā ritmā

Ukrainas galvaspilsētā Kijivā sāk atjaunoties kādreizējais dzīves ritms un atgriežas no pilsētas kara dēļ aizbēgušie cilvēki. Vienlaikus pilsētā darbu atsāk rietumvalstu vēstniecības. 

Kijivas mērs Vitālijs Kļičko informēja, ka pirms Krievijas iebrukuma galvaspilsētā dzīvoja aptuveni 3,5 miljoni cilvēki. Liela daļa iedzīvotāju pilsētu pameta, bet patlaban sadarbībā ar mobilo sakaru operatoriem noskaidrots, ka pilsētā ir 2,5 miljoni abonentu. Varas iestādes nevar garantēt pilsētā atgriezušos cilvēku drošību, un arvien notiek apšaudes, kā arī saglabājas raķešu triecienu iespējamība, tomēr iedzīvotājiem ļauj atgriezties.  

Kļičko aicinājis cilvēkus, kuriem ir iespēja uzturēties tur, kur netiek apdraudēta dzīvība un veselība, palikt drošībā, tomēr viņš arī atzinis, ka Ukrainas varasiestādes neiebilst, ka mājās atgriežas tie, kuriem ir tāda iespēja.

Kijivā pašlaik ir daudz kontrolposteņu, spēkā ir komandantstunda, joprojām iespējamas apšaudes, bet piepilsētā aizliegts uzturēties zaļajā zonā, jo tā varētu būt mīnēta vai tur var atrasties sprādzienbīstami priekšmeti, pašlaik Ukrainas galvaspilsētā un tās apkaimē esošos ierobežojumus uzskaitīja Kļičko.

Mērs klāstījis, ka dzīve Ukrainas galvaspilsētā palēnām atgriežas ierastajā ritmā, lai gan joprojām, piemēram, sabiedriskais transports kursē mazāk, arī komunālo pakalpojumu uzņēmumu darbinieku ir mazāk. Vienlaikus varasiestādes cenšas nodrošināt ūdens, siltuma un elektrības apgādi, atkritumu savākšanas un citus pakalpojumus. Kļičko apliecinājis, ka viss strādā, "bet pagaidām citādākos apstākļos".

Iepriekš Kļičko bija teicis, ka kijivieši mājās varētu pakāpeniski atgriezties pēc 8. un 9. maija.

Krievijas karaspēks martā pietuvojās Ukrainas galvaspilsētai, tomēr to pilnībā ielenkt un ieņemt tam neizdevās. Pēc Krievijas karavīru atkāpšanās aprīļa sākumā atklājās plašas zvērībās tādās Kijivas piepilsētās kā Buča un Irpiņa. Lai gan pēdējā mēneša laikā ir bijuši atsevišķi gaisa triecieni Kijivai, situācija tajā ir salīdzinoši mierīga. 

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau vairāk nekā 5,8 miljoni bēgļu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt