Krievijas Pirmā kanāla ziņu vadītājs Kirils Kleimenovs, runājot par Skripaļu, brīdināja, ka valsts nodevējiem jārēķinās ar šādu likteni. "Gribētu brīdināt visus, kuri sapņo par šādu karjeru. Nodevēja profesija ir viena no bīstamākajām. Pēc statistikas – pat bīstamāka par narkokurjeru," sacīja Kleimenovs.
Arī par šo gadījumu Krievija rada nostāju, ka tai nav nekādas saistības ar notikušo slepkavības mēģinājumu, jo īstais ļaunums “ir tur, Rietumos”.
Šis nav pirmais gadījums, kad rietumvalstī tiek nogalināts kāds Kremlim neērts cilvēks.
Skaļākais gadījums ir 2006. gadā notikusī Kremļa kritiķa Aleksandra Ļitviņenko slekpavība.
Ļitviņenko tika noindēts ar radioaktīvo poloniju, kas bija iejaukts viņa tējā.
Savos dzīves pēdējos gados Ļitviņenko bija pazīstams kā Krievijas prezidenta Vladimira Putina kritiķis. Viņš kritizēja pastāvošo režīmu par korupciju. 2016. gadā britu veiktajā izmeklēšanā tika atklāts, ka Putins, iespējams, deva piekrišanu Ļitviņenko nogalināšanai.
2004. gada 11. septembrī pēkšņi pasliktinājās Krievijas prezidenta Vladimira Putina tuva drauga un ietekmīga uzņēmēja Romāna Cepova veselība. Nepilnas divas nedēļas vēlāk – 24. septembrī – Cepovs mira.
Veicot līķa ekspertīzi, tika atklāts, ka Cepova slimība nav saistāma ar dabiskiem apstākļiem, jo viņa ķermenī atklāta radioaktīvas vielas, iespējams, polonija klātbūtne. Viņa nāve tika saistīta ar naftas kompānijas “Jukos” sarunām, kuras viņš vadīja vien dažas nedēļas pirms savas nāves.
Pēdējo gadu laikā nogalināti vairāki politiķi, kuri cīnījušies par cilvēktiesībām Krievijā.
Pirms trim gadiem netālu no Kremļa tika nogalināts Krievijas redzamākais opozīcijas politiķis Boriss Ņemcovs.
55 gadus vecais politiķis regulāri Kritizēja Putina režīmu, kā arī Krievijas iebrukumu Ukrainā. Vien dažu nedēļu laikā tika atrasti vainīgie – tie bija pieci čečeni, kurus pērn oficiāli apsūdzēja Ņemcova slepkavībā. Opozicionāra ģimene gan uzskata, ka īstais slepkava joprojām ir brīvībā, jo viņš pildījis Kremļa pasūtījumu.
2006. gadā savā dzīvoklī tika nošauta žurnāliste Anna Poļitkovska.
Viņas darbs bija saistīts ar pētniecību par korupciju Putina tuvākajā lokā, kā arī par cilvēktiesību pārkāpumiem Čečenijā. Līdzīgi kā Ņemcova slepkavībā – arī šajā lietā ātri tika atrasti vainīgie. Tie bija četri čečeni no vienas ģimenes. Arī Poļitkovskas ģimene un kolēģi uzskata, ka īstais slepkava tā arī netika atrasts.
2009. gadā notika dubultslepkavība.
Maskavā uz ielas tika nošauts cilvēktiesību advokāts Staņislavs Markelovs, kā arī opozīcijas žurnāliste Anastasija Baburova, kas bija līdzās advokātam.
Markelovs pārstāvēja 2002. gadā notikušās teātra ķīlnieku krīzes upuru ģimenes. Viņa publikācijas bija lasāmas opozīcijas laikrakstā “Novaja Gazeta”.
Vien dažas stundas pēc savas politiskās partijas “Liberālā Krievija” dibināšanas
2003. gadā Maskavā tika nošauts Valsts domes deputāts Sergejs Jušenkovs.
Gan Ļitviņenko, gan Poļitkovska apgalvoja, ka Jušenkovs tika nogalināts, jo viņš bija guvis pierādījumus tam, ka “Nord-Ost” krīzē bija iesaitīts Krievijas Federālais drošības dienests. Šī ķīlnieku krīze vēlāk kalpoja par ieganstu otrā Čečenijas kara uzsākšanai.
