Šī iepriekš neplānotā, taču stingri kontrolētā eksperimenta rezultāti var dot ieguldījumu kolektīvās imunitātes pret Covid-19 veidošanā, tādu viedokli pauž ASV domnīcas “Amerikas Ekonomikas pētījumu institūts” (American Institute for Economic Research, AIER) līdzstrādnieks Ītans Jangs rakstā, kas publicēts domnīcas portālā.
Singapūras Veselības ministrijas ziņojumā, kas publicēts 14.decembrī, teikts, ka kopš pandēmijas sākuma, izmantojot polimerāzes ķēdes reakcijas testus, kuriem ir augsta precizitāte, atklāti 58 320 inficētie, un 54 505 no viņiem bija darba migrantu kopmītņu iemītnieki. Tādējādi no “pamatiedzīvotājiem” inficējušies vien 3815 cilvēki. Pavisam Singapūrā, pēc oficiāliem datiem, ar Covid-19 miruši 29 cilvēki, tostarp divi migranti (Singapūrā ir 5,6 miljoni iedzīvotāju).
Tomēr, teikts Singapūras Veselības ministrijas ziņojumā, līdztekus polimerāzes ķēdes reakcijas testiem migrantiem tika veiktas arī seroloģiskās analīzes, lai noteiktu antivielas pret Covid-19 izraisošo vīrusu (pozitīvs rezultāts nozīmē, ka cilvēks ir bijis inficēts iepriekš). Ņemot vērā šo analīžu rezultātus, iznāk, ka no 320 tūkstošiem viesstrādnieku ar koronavīrusu inficējušies 152 tūkstoši jeb 47%. (Singapūras oficiālie dati parasti tiek uzskatīti par uzticamiem, bet valsts pārvalde – par profesionālu. Globālajā korupcijas uztveres indeksā, kuru publicē organizācija ”Transparency International”, Singapūra vienmēr ir to valstu piecniekā, kurās valsts pārvalde tiek uzskatīta par vismazāk korumpētu. Tā, pēc 2019. gada rezultātiem, pasaules reitingā tā bija ceturtajā vietā.)
Saspiestībā un bez tiesībām
Darba migranti ierodas Singapūrā galvenokārt no Āzijas valstīm – Indijas, Bangladešas, Pakistānas un Ķīnas. Viņu tiesības un brīvības tiek ierobežotas, un dažkārt viņi tiek uzskatīti par otrās šķiras iedzīvotājiem. Neskatoties uz to, ka Singapūrā kopumā dzīves līmenis ir augsts, migranti bieži strādā par grašiem. Likums liedz viņiem dzīvot līdzās singapūriešiem, un ksenofobiski un rasistiski uzskati ir plaši izplatīti, raksta Ītans Jangs.
Pēc “Bloomberg” ziņotā, daudzi darba migranti Singapūrā dzīvo kopmītnēs, kuras iekārtotas vecu fabriku cehos vai citās pielāgotās rūpnieciskās telpās, daudzdzīvokļu mājās, veikalos vai vienkārši būvlaukumos. Istabas bieži ir pārpildītas, tajās ir slikta ventilācija un kopumā antisanitāri apstākļi. Valsts inspektori regulāri pārbauda kopmītnes, un darba devēji, kas pārkāpj noteikumus, var iedzīvoties naudassodā vai pat cietumsodā.
Ieslēgt no ārpuses līdz īpašam rīkojumam
Iekļuvis Singapūras “kazarmās”, kurās dzīvo simtiem tūkstošu darba migrantu, koronavīruss sāka izplatīties ar ātrumu, kāds ir ugunsgrēkam sausā mežā. Pēc šīs valsts Veselības ministrijas ziņām, pandēmijas pavasara viļņa maksimumā aprīlī migrantu kopmītnēs tika reģistrēti līdz tūkstotim inficēšanās gadījumu dienā.
Aprīļa vidū varas iestādes nolēma visās viesstrādnieku kopmītnēs noteikt karantīnu.
Uz kopmītnēm tika piegādāts ēdiens, to iemītniekiem turpināja veikt analīzes, kā arī tika izolēti inficētie. Līdz aprīļa beigām visos “internātos” bija ierīkoti medpunkti. Tajos visiem iemītniekiem divreiz dienā bija jāmēra temperatūra un skābekļa līmenis asinīs.
Šie stingrie pasākumi palīdzēja iegrožot epidēmiju, bet salīdzinājumā ar pārējiem Singapūras iedzīvotājiem migrantiem klājās grūti. Pēc BBC ziņām, viņiem ilgu laiku bija aizliegts ne tikai iziet no kopmītnēm, bet arī no savām istabām. Tikmēr pilsētās ritēja gandrīz normāla dzīve – strādāja veikali, iedzīvotāji tika aicināti nodarboties ar sportu ārā, restorāni piedāvāja ēdienu (tiesa gan, tikai līdzņemšanai).
“Un gan dienu, gan nakti mēs sēžam vienā istabā,” savu izolāciju aprakstīja viens no migrantiem. “Tās ir mocības prātam. Mēs te esam kā cietumā. Kā mēs varam ievērot sociālo distancēšanos, ja te nav vietas?” Kopā ar vienpadsmit citiem nelaimes biedriem šis cilvēks bija spiests pavadīt vairākas nedēļas istabā, kurā bija tikai sešas divstāvu gultas. Karantīna viņiem tika atcelta tikai jūnijā.
Līdz tam laikam infekcijas vilnis bija noplacis, un varas iestādes nolēma veikt polimerāzes ķēdes reakcijas testus un seroloģiskās analīzes visiem kopmītņu iedzīvotājiem, lai viņi varētu atgriezties darbā.
“Līdz augustam visi darba migranti bija testēti vismaz vienu reizi. Mēs bijām pārliecināti, ka uzliesmojumu izdevies lokalizēt. Līdz novembra sākumam vairāk nekā 98 procentiem to darba migrantu, kas dzīvoja kopmītnēs, tika atļauts atsākt strādāt,” teikts Veselības ministrijas ziņojumā. Tagad viesstrādniekiem ir obligāti jāveic Covid-19 tests reizi divās nedēļās.
Vai kolektīvā imunitāte sasniegta?
Atzīstot, ka šajā gadījumā bijuši cilvēktiesību pārkāpumi, autors tomēr norāda, ka Singapūras varas iestādes veikušas unikālu kontrolējamo eksperimentu, kas sniedzis jaunu informāciju par Covid-19.
Koronavīrusam tika ļauts ātri izplatīties starp iedzīvotājiem ar zemu sociālekonomisko statusu, kas ir līdzīgā vecumā un dzīvo līdzīgos antisanitāros apstākļos.
Visinteresantākais šī nežēlīgā eksperimenta rezultāts ir tāds, ka, neskatoties uz briesmīgajiem apstākļiem, kuros atradās darba migranti, tika reģistrēti tikai divi nāves gadījumi un tikai 25 gadījumi, kad bija nepieciešama ārstēšana intensīvajā terapijā.
Tādējādi, pēc autora aplēsēm, kopējam inficēšanās gadījumu skaitam pārsniedzot 152 tūkstošus, mirstības līmenis bija tikai apmēram 0,0013%, bet hospitalizācijas līmenis – aptuveni 0,016%.
“Šī statistika ir pilnīgā pretrunā ar valdošo priekšstatu par Covid-19,” raksta Jangs.
Viņš norāda, ka viens no iespējamajiem izskaidrojumiem ir tāds, ka migranti ir gados relatīvi jauni. Arī atbilstoši oficiālajai statistikai(.pdf) viesstrādnieku un Singapūras “pamatiedzīvotāju” vecuma struktūra ievērojami atšķiras – iebraucēji ir būtiski jaunāki. Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem (.pdf), vidējā mirstība ar Covid-19 cilvēkiem, kas ir jaunāki par 70 gadiem, svārstās robežās no 0,00% līdz 0,31%. Tomēr, palielinoties vecumam, ar Covid-19 saistīto nāves gadījumu īpatsvars strauji pieaug – detalizēta analīze parāda eksponenciālu saistību starp vecumu un mirstību ar Covid-19 - līdz 0,002% 10 gadu vecumā, līdz 0,01% 25 gadu vecumā, līdz 0,4% 55 gadu vecumā, līdz 1,4% 65 gadu vecumā, līdz 4,6% 75 gadu vecumā un līdz 15% 85 gadu vecumā.
Singapūras fenomens arī ir saskaņā ar rezultātiem, kas gūti nesenā Londonas Impērijas koledžā veiktā pētījumā. Tā autori norāda, ka mirstība ar Covid-19 ir zemāka nabadzīgās valstīs, kurās iedzīvotāji ir salīdzinoši gados jaunāki. Vairākums Singapūras darba migrantu ir no šādām valstīm.
Tādējādi, ja mirstības līmenis ir tuvu nullei, tad, iespējams, vislielākos draudus šiem cilvēkiem radīja nevis Covid-19, bet gan izolācija, kuru viņiem nācās piedzīvot, rezumē Ītans Jangs.
LSM.lv iepriekš rakstīja https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/covid-19-kas-ir-dabiska-pula-imunitate-un-kapec-ta-ir-nereala.a380151/ par pieredzi Brazīlijas pilsētā Manausā, kur inficēšanās līmenis arī ir ļoti augsts – seroloģiskie pētījumi liecināja, ka ar Covid-19 izraisošo vīrusu bija inficējušies līdz 66% iedzīvotāju. Tomēr, atšķirībā no Singapūras, tur slimība skāra visus iedzīvotājus, tostarp arī gados vecākus cilvēkus. Uzliesmojuma maksimumā pilsētā, kurā ir 2,2 miljoni iedzīvotāju, dienā tika reģistrēti līdz 120 ar Covid-19 saistītu nāves gadījumu, bet kopējais mirstības līmenis maija pirmajā nedēļā Manausā pieauga 4,5 reizes salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Lai apbedītu mirušos, nācās atvērt jaunas kapsētas un tajās ierīkot brāļu kapus. Līdz septembra beigām ar Covid-19 mirušo skaits sasniedza divarpus tūkstošus. Ja Manausa būtu valsts, tās mirstības rādītājs būtu otrs lielākais pasaulē – 101 mirušais uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, ziņoja “France24”.
Vasarā stingrie ierobežojumi epidēmijas iegrožošanai pilsētā tika atcelti, tomēr mirstība samazinājās gandrīz līdz nullei. Zinātnieki sāka runāt par to, ka Manausas iedzīvotāji sasnieguši kolektīvo imunitāti, tas ir, pēc viņu domām, neinficētu cilvēku bija pārāk maz, lai rastos jauni uzliesmojumi. Tomēr rudenī saslimstības līkne atkal sāka virzīties augšup, un jautājums par to, vai tikusi sasniegta kolektīvā imunitāte, un, ja tāda tikusi sasniegta, tad cik ilgi tā turpinājusies, tā arī nav atbildēts.
