Ar jaunu vienošanos cer globāli mazināt siltumnīcefekta gāzu izmešu postu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Šī gada novembra beigās Parīzes klimata konferencē paredzēts noslēgt jaunu globālu vienošanos par siltumnīcefekta gāzu izmešu ierobežošanu.

Jaunajam līgumam būs jāaizstāj pašlaik spēkā esošais Kioto protokols, kura darbība līdz šim izpelnījusies ne mazums kritikas. Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vides ministri ir vienojušies par bloka delegācijas kopējo mandātu gaidāmajā konferencē, atkārtoti uzņemoties globālā līdera lomu cīņā pret klimata pārmaiņām.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) gan brīdina, ka Eiropai būtu jāpievērš lielāka uzmanība subsīdiju atcelšanai fosilajiem kurināmajiem.

Pirms četriem gadiem, 2011. gadā, ES līderi apņēmās līdz 2050. gadam samazināt kaitīgo izmešu apjomus par 80% līdz 95% salīdzinājumā ar 1990. gadu. Taču laika gaitā viedokļi ir mainījušies un, tuvojoties ANO klimata konferencei Parīzē, dalībvalstis šos mērķus ir samazinājušas gandrīz uz pusi.

Kā norādījusi ES Padomes prezidējošās valsts Luksemburgas vides ministre Darola Dīšbūra, šī ir kompromisa vienošanās, taču arī ar panākto vienošanos ES turpina izrādīt līderību, cenšoties panākt globāli saistošu vienošanos, kas būtu pieņemama visiem.

„Īstais izaicinājums nāks pēc Parīzes. Mums būs jāievieš dzīvē tās saistības, kuras mēs uzņemsimies un jāattiecas pret to atbildīgi,” sacīja Dīšbūra.

„Ir iedrošinoši, ka jau 62 pasaules valstis ir izvirzījušas emisiju samazināšanas mērķus, tādējādi nosedzot 7% no visām emisijām. Tas jau ir vairāk, nekā mums ir izdevies panākt Kioto līguma ietvaros. Tieši tāpēc mēs ceram noteikt iztrūkstošos samazinājuma mērķus, cik vien ātri iespējams, un panāktā vienošanās ir devusi ES ļoti spēcīgu mandātu, lai šo mērķi sasniegtu,” komentē Luksemburgas vides ministre.

Vides ministri arī panākuši vienošanos, ka Prīzes līgumā tiktu iekļauti dažādi mehānismi, ar kuru palīdzību ik pēc pieciem gadiem tiktu pārskatīti izvirzītie mērķi, uzliekot par pienākumu valstīm vai nu iesniegt jaunus emisiju samazināšanas apjomus, vai koriģēt esošos. Panāktā vienošanās arī apstiprina, ka ES valstis ir gatavas līdz 2020. gadam iemaksāt savu daļu 100 miljardu dolāru lielajā fondā, lai palīdzētu attīstības valstīm. Kā uzsvēris ES klimata un enerģētikas komisārs Migels Ariass Kanjete, ES ir apņēmības pilna savu nostāju aizstāvēt.

„ES ir pilnībā bruņojusies ar ļoti stingru nostāju Parīzes konferencei. Mēs esam vienoti, un tas ir ārkārtīgi svarīgi, un gatavi noslēgt ambiciozu, plašu un saistošu globālo klimata vienošanos un ne ar ko mazāku mierā nebūsim. Prezidents Junkers ir skaidri paziņojis, ka ES nebūs gatava parakstīt vienalga kādu līgumu. Mūsu vīzija ir ambicioza un reālistiska. Tā būs godīga vienošanās, kas iesaistīs visus un ļaus mums saglabāt globālo sasilšanu zem diviem Celsija grādiem,” pauda Kanjete.

Viņš arī norāda, ka līdz gadsimta beigām izmešu daudzumam pret 1990.gadu būtu jāsasniedz "nulles līmenis" un tas nozīmētu pilnīgu atteikšanos no fosilajiem energoresursiem.

Vides aizstāvības organizācijas norāda, ka kopumā šie ambiciozie mērķi ir vērtējami pozitīvi. Taču pagaidām ES joprojām īsti neesot spējīga pateikt, kā tiks nodrošināts, lai pāreja uz no fosilā kurināmā brīvu ekonomiku noritētu paredzētajos apmēros un tempos.

Šajās dienās ar savu ziņojumu par fosilo kurināmo subsidēšanu klajā nākusi arī Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācija. Tās pētījumā konstatēts, ka laikā, kad nepieciešams samazināt kaitīgo izmešu apjomu un mazināt valstu atkarību no fosilā kurināmā, tostarp oglēm un naftas, daudzas valstis, arī ES, šīs nozares subsidē.

Kā norādījis OECD ģenerālsekretārs Anhels Gurrija, atsakoties no šādām subsīdijām, piemēram, lauksaimniekiem par izmantoto degvielu, būtu iespējams iegūt gan papildu līdzekļus valstu ekonomikai, gan arī gadā nosegt tos 100 miljardus dolāru, kuri nepieciešami klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanai. Līdz šim ES šādu ceļu gan gājušas tikai Nīderlande un Austrija.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti