Lai gan pirmajā brīdī var šķist, ka datu apmaiņa starp Ameriku un Eiropu ir kaut kas attāls un tehnisks, būtībā tas skar katru no mums, turklāt visnotaļ ikdienišķās lietās. Jo kaut vai tādiem pazīstamiem interneta milžiem kā “Google” un “Facebook” serveri, kur glabājas informācija, atrodas Amerikā. Tas nozīmē, ka visu mūsu e-pastu saturs, kā arī personiskā sarakste un fotogrāfijas tā vai citādi nonāk Atlantijas okeāna pretējā krastā.
Un tādēļ rodas jautājums, cik droši mēs varam būt par to, ka mūsu privātā informācija patiešām paliks privāta. Bijušā ASV specdienestu darbinieka Edvarda Snoudena nopludinātā informācija atklāja, ka amerikāņi ir veikuši interneta lietotāju masveida izsekošanu. Daudziem eiropiešiem tas nešķiet pieņemami, jo parasti kādu izsekot var tikai tad, ja ir pamatotas aizdomas un ar tiesas atļauju.
Tādēļ šis bija viens no sarežģītākajiem jautājumiem sarunās starp Vašingtonu un Briseli par jauno datu apmaiņas vienošanos.
“ASV amatpersonas deva mums skaidru solījumu - Valsts departamenta ietvaros tiks izveidots īpašs tiesībsarga amats, kurš sekos eiropiešu iesniegto sūdzību izskatīšanai par nacionālās drošības dienestu rīcību ar viņu datiem. Tas notiks pēc Eiropas datu aizsardzības dienestu pieprasījumiem,” informē Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Andruss Ansips.
Līdz šim eiropiešiem nemaz nebija tiesību vērsties ar sūdzību Amerikas tiesās vai citās atbildīgās iestādēs par ASV specdienestu rīcību ar viņu privātajiem datiem. Pēc garām diskusijām ASV Kongress to atļāva, bet tikai ar nosacījumu, ka tiks noslēgta jauna vienošanās par datu apmaiņu.
Eiropas Savienības tieslietu komisāre Vera Jurova, kura vadīja sarunas ar Vašingtonu, sola sekot, lai vārdi saskanētu ar darbiem:
“Pirmo reizi vēsturē Amerikas Savienotās Valstis deva mums skaidras garantijas, ka viņu valsts drošības un tiesībsargājošo dienestu pieeja mūsu pilsoņu datiem tiks skaidri ierobežota ar īpašiem noteikumiem, kā arī aizsardzības un uzraudzības mehānismiem. Šādas rakstiskas garantijas iesniegs Baltā nama Nacionālās izlūkošanas dienesta direktora birojs. Tas ir unikāls solis no ASV puses ar mērķi atjaunot savstarpējo uzticību mūsu transatlantiskajās attiecībās. Es vēlos apsveikt viņus ar šādu soli, bet arī atzīmēšu, ka mēs sekosim šo solījumu izpildei.”
Tomēr nebūt ne visi ir apmierināti ar panākto kompromisu. Eiropas Parlamenta deputāte Sofija Intvelde, kura darbojas Pilsoņu brīvības komitejā, stipri apšauba, ka Valsts departamenta tiesībsargam būs pietiekami daudz resursu un pilnvaru, lai spētu kontrolēt drošības dienestu darbību.
Savukārt austriešu jurists Makss Šremss, pēc kura sūdzības Eiropas Savienības tiesa atcēla iepriekšējo datu apmaiņas vienošanos, saka, ka praksē jaunos noteikumus varēs interpretēt diezgan plaši. Tādēļ nevar izslēgt, ka Amerikas specdienestiem tik un tā būs dažādas iespējas piekļūt eiropiešu privātajai sarakstei internetā. Līdz ar to nākotnē varētu būt gaidāmas arī jaunas tiesas prāvas.
