Pirmo reizi kopš pandēmijas sākuma Eiropas Parlamenta ēkā Francijas pilsētā Strasbūrā ir vērojama rosība, jo tieši tur tika atklāta konference par Eiropas nākotni. Datums nav izvēlēts nejauši, jo 9. maijs ir Eiropas diena.
Viens no galvenajiem konferences iniciatoriem ir Francijas prezidents Emanuels Makrons. Viņš jau iepriekš ir īstenojis dažādas konsultācijas ar Francijas iedzīvotājiem un uzstāja, ka līdzīgam pasākumam būtu jānotiek arī Eiropas līmenī.
Uzrunājot sanākušos Strasbūrā, Makrons sacīja, ka Eiropai ir nepieciešama jauna demokrātijas elpa. Tāpat Francijas prezidents atgriezās pie sava iecienītā temata par stratēģisko patstāvību.
“Mums ir atkal jākļūst par ražotājiem, mums ir atkal jākļūst par lielu zinātnieku, pētnieku, mākslinieku, rūpnieku sabiedrību,
jo ražot Eiropā nozīmē garantēt un stiprināt mūsu suverenitāti, kā arī sargāt mūsu sabiedrības modeli un vērtības. Šī kultūras, akadēmiskā, rūpnieciskā, pētnieciskā suverenitāte ir ārkārtīgi būtiska,” uzsvēra Makrons.
Makrons runāja arī par Eiropas sociālās aizsardzības un solidaritātes modeli un atgādināja, ka tikai mūsu kontinentā pandēmijas laikā pirmajā vietā tika likta cilvēku dzīvība nevis ekonomikas glābšana.
Ir paredzams, ka diskusijas starp iedzīvotājiem, nacionālo un Eiropas Parlamenta deputātiem, kā arī ar dažāda veida nevalstisko organizāciju pārstāvjiem turpināsies aptuveni gadu.
Pēc tam ir plānots šos secinājumus apkopot un pārvērst par likumdošanas priekšlikumiem.
Var paredzēt, ka kaismīgākās diskusijas varētu izvērsties par lielāku pilnvaru piešķiršanu Eiropas Savienībai veselības aprūpes jomā pandēmijas gadījumos. Tāpat iedzīvotājus varētu interesēt arī sociālās aizsardzības jautājumi, Eiropas loma pasaulē un, iespējams, arī transnacionālo sarakstu veidošana Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
Nesen veiktā Eirobarometra iedzīvotāju aptauja arī parāda, ka daudzi eiropieši uzskata, ka Eiropai ir jābūt labāk sagatavotai krīzēm.
