Ar direktīvu vēlas panākt vienotas cietušo pamattiesības visā ES

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Lai arī kurā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī viņi atradīsies, visi noziegumu upuri varēs rēķināties ar vienotām pamattiesībām un atbalstu. Līdz ar to cilvēki arī varēs justies pasargātāki, ceļojot uz citu dalībvalsti. To paredz ES direktīva, kas dalībvalstīs spēkā stāsies nākamgad. 

Vairāk nekā 30 miljoni cilvēku ik gadu visā Eiropā ziņo, ka viņi cietuši kādā noziegumā. Daudzi neziņo, un speciālisti lēš, ka patiesais cietušo skaits varētu būt ap 75 miljoniem. Tāpēc, lai aizsargātu cietušos, Eiropas Savienībā visām dalībvalstīm minimālie standarti tika nosprausti aizpērn pieņemtajā direktīvā par cietušo tiesībām un aizsardzību. Tā stājas spēkā nākamā gada novembrī. Tāpēc nu dalībvalstīm ir pēdējais brīdis sakārtot savus likumus.

Eiropas Parlamenta deputāts Huans Fernando Lopezs Agilars no sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas skaidro, ka „praktiski tas nozīmē, ka daudzām dalībvalstīm, pat pirmo reizi vēsturē, ir jārūpējas par tiem, kuri cietuši smagos noziegumos, dzimumu vardarbībā, arī par īpaši ievainojamām cilvēku grupām, piemēram, bērniem”.

Un tām dalībvalstīm, kuras nekad nav uzskatījušas šos pāridarījumus par krimināliem nodarījumiem, tām tagad tie ir jāiestrādā savos Krimināllikumos. Te piemērs ir vardarbība, kas saistīta ar dzimumu. Tā daudzās dalībvalstīs vispār netika uzskatīta par nopietnu kriminālu nodarījumu,” norāda Agilars.

Direktīva nosaka, ka, piemēram, visās dalībvalstīs cietušajiem ir tiesības uz cieņpilnu attieksmi, viņi ir aizsargāti no tālākas viktimizācijas un iebiedēšanas no varmākas puses, saņem atbilstošu atbalstu visā tiesvedības procesā un arī kompensāciju kā cietušie. Tomēr joprojām ir vairākas problēmas, atzina eksperti „Euranet Plus” rīkotajā diskusijā. Viena no tām - neziņošana par noziegumiem.

Sievietes, piemēram, ir tā neredzamā iedzīvotāju grupa. Neredzamas gan kā ziņotājas, gan kā atbalsta saņēmējas,” norāda Eiropas parlamenta deputāte Malina Bjorka no Zviedrijas, parlamentā no zaļo kreiso grupas.

Viņa uzsver, ka ir jāpievēršas arī noziegumu profilaksei.

„Piemēram, runājot par vardarbību pret sievietēm, mēs daudz ko varam darīt, lai to novērstu. Un mēs vēlētos redzēt Eiropas Savienības stratēģiju attiecībā uz vardarbību pret sievietēm, kas akcentētu tieši preventīvus pasākumus. Jo, kad kaitējums jau nodarīts, protams, ir jābūt atbilstošām struktūrām un politikai, bet mums ir arī liela atbildība - iespējams, pati lielākā - lai novērstu noziegumu. Te ir runa par dzimumu līdztiesību, atbalstu sieviešu tiesībām, un ir jāatmet vecās iedomas, ka tā ir pašu sieviešu vaina,” saka Bjorka.

Bjorka arī atzinīgi vērtētu, ja arvien vairāk dalībvalstu ieguldītu Eiropas sociālajā fondā naudu, veidojot patversmes cietušajām sievietēm un bērniem.

Tomēr būtiski ir tas, ka līdz ar direktīvas ieviešanu cilvēki pasargātāki varēs justies, atrodoties citā Eiropas valstī.   

Helgarde van Hūlena no Eiropas cietušo atbalsta tīkla organizācijas skaidro, ka atbalsts katrā valstī varētu būt citāds, un tāpēc ir tik svarīgi, lai būtu šie minimuma standarti.

Lai vari paļauties, ka tie ir vienādi visās valstīs. Lai gan tomēr arī nākotnē jārēķinās, ka ir dažādas kultūras, dažādas pieejas. Bet ir jābūt šim standartam, lai atbalsts tiktu saņemts, un kas svarīgi - lai zinātu, kur jāiet un pie kā jāvēršas pēc palīdzības,” pauž Hūlena.

„Gribētu pateikt, ka Latvija kopumā nav starp sliktākajām dalībvalstīm,” situāciju Latvijā raksturo Tieslietu ministrijas pārstāve Laura Majevska. Viņa norāda, ka jau minimālie standarti šīs direktīvas ieviešanai izpildīti. Tomēr vēl jāizstrādā atsevišķi grozījumi Kriminālprocesa likumā.

Piemēram, izveidot atsevišķu pantu, kur būtu noteiktas visas cietušo tiesības, sakārtot cietušo aizsardzības sistēmu, lai cietušās personas zinātu, kur vērsties, ja vajag kompensāciju, dzīves vietu nodrošināt,” atzīst Majevska.

Turklāt jau nākamā gada sākumā Eiropas Savienībā spēkā stāsies vēl kāds instruments cietušo aizsardzībai - Eiropas aizsardzības rīkojums. Tāpēc Tieslietu ministrija jau Saeimā iesniegusi atbilstošas Kriminālprocesa likuma izmaiņas. Piemēram, ja Latvijā cietusi sieviete dodas uz citu Eiropas valsti un vēlas, lai arī ārvalstī būtu spēkā Latvijā varmākam piemērotais aizliegums viņai tuvoties, viņa varēs lūgt izdot šādu Eiropas aizsardzības rīkojumu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti