Panorāma

Arī Latvijas sportisti lieto «Mildronātu»

Panorāma

Policists glābj bez pieskatīšanas atstātus bērnus

Migrācijas maršruti Eiropā

Ar Balkānu migrācijas maršrutu slēgšanu cer sagraut bēgļu kontrabandistu tīklus

Eiropas Savienības (ES) un Turcijas vienošanās par migrantu plūsmas kontroli var sagraut kontrabandistu tīklus 10 dienās, tā ziņo Turcijas laikraksts “Hurijet”, atsaucoties uz anonīmām Turcijas amatpersonām. Lai tas notiktu, nepieciešama cieša Grieķijas un Turcijas sadarbība un galīgā vienošanās starp Turciju un ES, kas pašlaik ir tikai ieskicēta. Tomēr šonedēļ panāktais progress jau tagad būtiski maina situāciju.

Balkānu maršruts migrantiem tagad ir slēgts – tas ir vēstījums, kuru šonedēļ centās skaļi pateikt virkne Eiropas valstu līderu, taču ne viss ir tik vienkārši kā izklausās un ne visi ar to ir apmierināti, piemēram, lielākajai bēgļu uzņēmējai Vācijai nav bijis pieņemami, ka valstis rīkojušās vienpusēji.

Pašlaik Eiropas dienvidos  robežas tiek stiprinātas ar žogiem,  īpaši pēdējā laikā. Šīs migrācijas krīzes laikā pirmo žogu uzslēja Ungārija, izraisot diezgan plašu rezonansi un kritiku. Tomēr, ņemot vērā krīzes apjomus, šī izvēle arī citām valstīm vairs nav šķitusi tik pretrunīga. Turklāt vēl pirms šīs krīzes Grieķija vienpusēji lēma nocietināt tās robežu ar Bulgāriju.

Pēc Ungārijas robežas nocietināšanas tai sekoja Austrija, kas ļāva precīzi kontrolēt bēgļu ielaišanu Vācijā, taču reizē arī uzkurināja jautājumu par Šengenas nākotni, kā nekā robežas tika slietas šīs brīvās pārvietošanās zonas iekšienē.

Tagad šo soli spērusi arī Slovēnija un Maķedonija. Tieši Maķedonijas robežas slēgšana likusi runāt par visu Balkānu maršruta slēgšanu.

Bet tas neatrisina problēmu, piemēram, izskanējušas ziņas jau par pirmajiem gadījumiem, kad žogos izgriezti caurumi.

Tāpat īpašā gatavībā tagad ir Albānija, caur kuru varētu veidoties jauns maršruts. Tiesa, šos migrantus tik un tā varētu apturēt tālākās robežas, tomēr pagaidām neviens nezina, cik daudzi mēģinās tās šķērsot tik un tā.

Šie visi vienpusējie lēmumi par žogu celšanu tikuši kritizēti ne tikai humānu apsvērumu dēļ, ir kāds cits būtisks aspekts – tas viss vēl neapskaužamākā situācijā nostāda Grieķiju.

Galvenie pašreizējie migrācijas ceļi nāk no Turcijas, un jau tagad ir skaidrs, ka bēgļu plūsma nav pilnībā apstājusies un joprojām mērāma tūkstošos. Turklāt jādomā arī par vasaru, kad laikapstākļi būs labāki un, kā liecina pagājušā gada pieredze, tieši tad migrantu plūsma varētu būt vislielākā.

Ņemot vērā, ka no pirmajām Grieķijas salām Turciju šķir vien pāris kilometri, ir skaidrs, kāpēc Eiropas Savienība pašlaik velta tik daudz laika, mēģinot krīzi risināt kopā ar Turciju.

Šonedēļ vairākās sanāksmēs šīs sarunas nav bijušas vieglas, taču piedāvāti dažādi risinājumi, piemēram, migrantu laivu sūtīšana atpakaļ uz Turciju apmaiņā pret bēgļu pieņemšanu no Turcijas bēgļu nometnēm. Tomēr plāna detaļas joprojām ir neskaidras.

Līdz ar to atliek vien gaidīt, kādi būs galējie politiķu risinājumi un kā tie ietekmēs migrantu vēlmi meklēt vai nu drošāku, vai labāku dzīvi Eiropā, nebaidoties pat šķērsot Vidusjūras ūdeņus, kas pēdējos gados laupījuši tūkstošiem cilvēku dzīvību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti