ĪSUMĀ:
- “Eurobarometer” aptauja: Tikai Čehijā un Itālijā palikt ES vēlas mazāk nekā 50%.
- Lielbritānijā palikšanu ES tagad atbalsta 53%.
- Savukārt Latvijā par palikšanu Eiropas Savienībā balsotu 64%.
- Sociālā nevienlīdzība ir viena no jomām, kas visvairāk nodarbina bloka iedzīvotājus.
Jaunākais „Eurobarometer” pētījums skaidroja Eiropas Savienības iedzīvotāju noskaņojumu par to, kas notiktu, ja arī citās dalībvalstīs būtu jādodas pie balsošanas urnām un jāizvēlas palikt vai aiziet no Eiropas Savienības.
No visām šobrīd vēl 28 dalībvalstīm tikai divās – Čehijā un Itālijā palikšanu izvēlētos mazāk par 50% balsotāju. Pat Lielbritānijā, kas tagad gatavojas izstāšanās brīdim, par palikšanu tagad balsotu 53% aptaujāto, par izstāšanos – 35%. Izšķirošajā referendumā pirms diviem gadiem par aiziešanu balsoja 52% vēlētāju.
Atbalstošas ir arī Polija un Ungārija, kuru valdības pēdējos gados ir konfliktā ar Eiropas Komisiju, kas ir ierosinājusi pārkāpuma procedūras par demokrātijas pārkāpumiem. Polijā Eiropas Savienībā gribētu palikt 75%, bet Ungārijā – 61% aptaujāto.
Eiropu visatbalstošāko valstu pirmajā pieciniekā ar vairāk nekā 80% ir Luksemburga, Īrija un Zviedrija, Vācija un Nīderlande.
Savukārt Latvijā par palikšanu Eiropas Savienībā balsotu 64% iedzīvotāju, bet par izstāšanos – 17%. Latvijā atbalsts Eiropas Savienībai patlaban ir teju tikpat liels kā pirms 15 gadiem (67%), kad pilsoņi referendumā balsoja par iestāšanos Eiropas Savienībā.
Kopumā šie rezultāti apliecina lielāko atbalstu, kāds Eiropas Savienībai dalībvalstīs ir bijis pēdējos 25 gados.
Pētījumā arī skaidrots, kādi vēlētāju ieskatā ir bijuši lielākie ieguvumi. Latvijā vairums uzskata, ka Eiropas Savienība ir devusi jaunas darba iespējas, palīdz augt ekonomikai, kā arī Eiropas Savienība palīdz saglabāt mieru un drošību, un līdzīgi domā arī iedzīvotāji citās Eiropas Savienības dalībvalstīs.
Taču līdztekus apmierinājumam pastāv arī bažas. Sociālā nevienlīdzība ir viena no tām jomām, kas visvairāk nodarbina bloka iedzīvotājus.
Pētījums nāca klajā dažas stundas pirms Briselē gaidāmā Eiropas Savienības līderu samita, kurā visa uzmanība pievērsta „Brexit”. Iepretī gaidītajam joprojām nav panākta nedz Eiropas Savienības un Lielbritānijas vienošanās saskaņā ar 50. pantu par abu pušu šķiršanos, nedz arī par tālākajām nākotnes attiecībām.
Lielākais strīda ābols joprojām ir par to, kā risināt robežjautājumu starp Īrijas Republiku un Ziemeļīriju. Eiropadomes prezidents Donalds Tusks gan ir sacījis, ka saglabā optimismu pirms otrdien gaidāmās sanāksmes un vienlaikus sagaida no Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas jaunas un svaigas idejas.
Savukārt Lielbritānijas premjerministrs Tonijs Blērs kopā ar domubiedru grupu trešdien vairākos Eiropas medijos - Vācijā, Francijā, Spānijā, Itālijā, Polijā, Beļģijā un Šveicē ir publicējis aicinājumu Eiropas Savienībai dot laiku un vietu britu valdībai sarīkot atkārtotu „Brexit” referendumu .