Kā britu raidsabiedrībai BBC norādījusi politikas zinātņu profesore Anna Tīrnena no Grifita universitātes, šīs ir pēdējos gados pirmās vēlēšanas, kurās uzmanības centrā vairs nav imigrācijas jautājumi.
Situācija ievērojami mainījusies pēc mošeju apšaudēm kaimiņos esošajā Jaunzēlandē, kā arī senatora Freizera Enninga apgalvojumiem, ka šajos uzbrukumos vainojama musulmaņu imigrācija.
"Manuprāt, Kraistčērča fundamentāli izmainīja dinamiku. Un to pastiprināja senatora Freizera Enninga briesmīgie komentāri, no kuriem novērsās visas partijas, bet pats senators Senātā tika pakļauts cenzūrai. Tas visu izmainīja, ieskaitot sabiedrības iecietību un ievainojamību pret šādām runām. Taču šīs kampaņas laikā sociālajos tīklos mēs tāpat esam redzējuši ļoti daudz satraucošu komentāru, kas attiecas uz rasi. Daudzi no jautājumiem, kuros koalīcija jau sākot no 2000. gadu sākuma bija ļoti veiksmīga, tagad vairs tik labi nedarbojas," uzskata Tīrnena.
Lai arī migrācija aizgājusi otrajā plānā, šoreiz vēlēšanas tiek dēvētas par pirmajām, kurās izšķirošs būs klimata jautājums. Pēdējā laikā Austrāliju skāris gan pamatīgs sausuma vilnis un ugunsgrēki, gan arī spēcīgi plūdi. Tradicionāli konservatīvajos lauku reģionos dabas stihiju skartie lauksaimnieki arvien aktīvāku valdības iesaistīšanos problēmu risināšanā. Taču, piemēram, bijušais premjerministrs Tonijs Ebots klimata pārmaiņas savulaik nosaucis par muļķībām, aicinot Austrālijai izstāties no Parīzes klimata vienošanās.
Opozīcijā esošie leiboristi ir nākuši klajā ar ļoti ambicioziem plāniem atjaunojamās enerģijasjomā, savukārt valdošie liberāļi ir paziņojuši, ka tīrāka gaisa dēļ neriskēs ar valsts ekonomisko veselību,
kas ļoti lielā apjomā ir balstīta tieši uz akmeņoglēm. Liberāļu vēstījums galvenokārt vērsts uz gados vecākiem un turīgākiem vēlētājiem, kuriem leiboristi sola palielināt nodokļus.
Un tā vien šķiet, ka sākotnējās prognozes ir piepildījušās. Pirmās vēlētāju aptaujas pie iecirkņiem liecina, ka opozīcijā esošā Leiboristu partija ir ieguvusi 52% balsu, kamēr valdošās koalīcijas liberāļi – 48%. Un tas nozīmē, ka pēc sešu gadu konservatīvās valdības atrašanās pie varas par premjeru, visticamāk, kļūs Bils Šortens. Cita starpa viņš ir solījis sarīkot tautas balsojumu par iedzīvotāju atbalstam republikai.
Jau 1999. gadā 55% Austrālijas iedzīvotāju nobalsoja pret saišu saraušanu ar Apvienoto Karalisti, taču Šortens vēlas šo viedokli noskaidrot vēlreiz. Eksperti gan uzskata, ka šāds balsojums tik drīz nenotiks.
