Šādi dati jau izraisījuši britu mārciņas kursa kritumu un eksperti prognozē, ka pirms referenduma valūtas svārstības būs vēl lielākas.
Pagājušās nedēļas nogalē britu izdevums “Telegraph” sarīkoja savu abonentu aptauju, skaidrojot viņu viedokli par gaidāmo referendumu par Lielbritānijas turpmāko palikšanu Eiropas Savienībā. Šī aptauja uzrādījusi pārsteidzošus un negaidītus rezultātus, 69% no aptuveni 19 000 aptaujāto paziņojot, ka viņi gatavojas balsot par izstāšanos no Eiropas Savienības.
Par pašu svarīgāko jautājumu pirms gaidāmā referenduma „Telegraph” aptaujātie nosaukuši nepieciešamību atjaunot britu parlamenta suverenitāti. Citās aptaujās izstāšanās atbalstītāju skaits arī ir lielāks par Eiropas Savienības atbalstītāju skaitu, taču parasti skaitļi svārstās ap 45% par izstāšanos un 41% par palikšanu. Turklāt šajās aptaujās iedzīvotājiem vislielāko satraukumu rada imigrācijas jautājumi, aptaujātajiem uzskatot, ka imigrāciju izdotos labāk kontrolēt tad, ja Lielbritānija izstātos no Eiropas Savienības.
Lai arī pēdējā laikā daudzviet pasaulē uzticība sabiedriskās domas aptaujām ir mazinājusies, satraukumu par „Telegraph” aptaujas rezultātiem jau pauduši finansisti. Tas tāpēc, ka pēc šīs aptaujas rezultātu publiskošanas britu mārciņas kurss ir noslīdējis līdz trīs nedēļu laikā zemākajam līmenim. Kompānijas OANDA vecākais tirgus analītiķis Kregs Erlams izdevumam “The Guardian” norādījis, ka cilvēki pret šādām aptaujām ir ļoti jūtīgi un, atlikušajā laikā abu pušu kampaņām tikai pastiprinoties, mārciņas svārstības arī palielināsies, iespējams, sasniedzot jaunus, rekordzemus rādītājus.
Sagaidāms, ka jau pirmdien, 6.jūnijā, britu premjerministrs Deivids Kamerons, kurš ir aktīvākais palikšanas kampaņas līderis, nāks klajā ar paziņojumu, kas vērsts pret izstāšanās kampaņas vadošajām personām, tostarp arī saviem partijas biedriem – bijušo Londonas mēru Borisu Džonsonu un Maiklu Gouvu, apsūdzot viņu pretrunīgu paziņojumu izplatīšanā un krāpniecībā.
Turklāt, savu paziņojumu Kamerons gatavojas paust kopīgi ar vairākiem opozīcijā esošu mazāku partiju līderiem – leiboristi Harietu Karmanu, liberāldemokrātu līderi Timu Ferronu un Zaļās partijas līderi Natāliju Benetu.
Cita starpā premjerministrs gatavojas apstrīdēt izstāšanās kampaņas apgalvojumus par to, ka pēc referenduma Lielbritānijai nāksies samaksāt 2,4 miljardus mārciņu, lai mazinātu iztrūkumu Eiropas Savienības budžetā. Izstāšanās kampaņa apgalvo, ka Eiropas Savienības parādi ir sasnieguši 19,4 miljardus mārciņu un Lielbritānijai nāksies segt daļu no tā. Premjera pārstāvji jau atgādinājuši, ka šie apgalvojumi ir absolūti nepamatoti, jo Lielbritānija nav iesaistīta eirozonas glābšanas programmās, tā ir aizsargāta no iemaksām grūtībās nonākušo eirozonas valstu glābšanai, turklāt tieši ar Lielbritānijas atbalstu jau ir panākts Eiropas Savienības budžeta samazinājums un britiem ir veto tiesības budžeta jautājumos nākotnē.
Britu prese gan visai piesardzīgi vērtē Kamerona apvienošanos ar mazāko partiju pārstāvjiem, norādot, ka tas varētu liecināt par Konservatīvās partijas un tās līdera vājumu. Kamerons, gan iepriekš jau vairākkārt ir uzsvēris, ka situācijā, kad uz spēles ir visas Apvienotās karalistes nākotne, politisko partiju piederība un ideoloģija ir jāatstāj aiz muguras un jādomā par valsts kopīgajām interesēm.
Jau ziņots, ka Kameronam februārī Briselē izdevās noslēgt vienošanos ar pārējo ES dalībvalstu līderiem par Lielbritānijas īpašo statusu ES.
Britu vēlētājiem referendumā 23.jūnijā būs jāpauž savs viedoklis par to, vai ar piedāvātajām reformām ir pietiekami, lai Lielbritānija arī turpmāk paliktu 28 valstu blokā. Šo referendumu gan pats Kamerons, gan arī daudzi citi politiķi nodēvējuši par šīs paaudzes valsts svarīgāko lēmumu.
