Aptauja, kuru pēc raidorganizācijas NOS pasūtījuma veica sabiedriskās domas pētniecības uzņēmums "Ipsos", liecina, ka VVD varētu būt izcīnījusi 35 no 150 vietām parlamentā.
Saskaņā ar aptauju otrajā vietā ierindojusies kreisi liberālā partija "Demokrāti 66" (D66), kas ietilpst Rites pašreizējā koalīcijā, bet trešajā vietā palikusi Brīvības partija (PVV), kuru vada labējais populists Gērts Vilderss.
Rite atrodas pie varas Nīderlandē ilgāk nekā desmit gadus un vadījis pēdējās trīs valdošās koalīcijas.
Ja Ritem izdosies izveidot arī jauno valdību, viņš var kļūt par visilgāk pie varas esošo premjerministru Nīderlandes vēsturē.
KONTEKSTS:
Nīderlande ir viena no pirmajām Eiropas Savienības (ES) valstīm, kas Covid-19 pandēmijas laikā izvēlējusies tomēr rīkot parlamenta vēlēšanas. Ņemot vērā Covid-19 pandēmijas laika ierobežojumus, balsojums notika trijās dienās. Nepieciešamība pēc vēlēšanām radās vien šī gada sākumā, pēc tā dēvētā bērnu pabalstu skandāla. Toreiz atklājās, ka laika posmā no 2013. līdz 2019. gadam Nīderlandes ieņēmumu dienests bija nepatiesi apsūdzējis aptuveni 26 000 ģimeņu pabalstu izkrāpšanā, pieprasot atmaksāt tūkstošiem eiro un daudzus iedzenot parādu jūgā. Šis skandāls nodokļu maksātājiem izmaksājis ap 500 miljoniem eiro un noveda pie sociālo lietu ministra Lodevījka Askera atkāpšanās un arī ilgi veidotās koalīcijas valdības krišanas.
Uzvara tika prognozēta premjerministra Marka Rutes vadītajai Tautas partijai par brīvību un demokrātiju, taču, visticamāk, līdzšinējā koalīcija darbu neturpinās.
