Pēc tam, kad decembrī tunisietis Aniss Amri uzbrukumā Ziemassvētku tirdziņam Berlīnē ar kravas automašīnu nogalināja 12 cilvēkus un vēl desmitiem ievainoja, Vācijā izcēlās plašas debates par drošības situāciju.
Tomēr lielākā daļa vāciešu jūtas droši, liecina sociālo pētījumu centra "Infratest Dimap" aptauja. Tā īstenota šī gada sākumā, divas nedēļas pēc uzbrukuma pēc raidsabiedrības ARD un laikraksta "Die Welt" pasūtījuma.
Par spīti nesenajam teroraktam trīs ceturtdaļas (73%) aptaujāto paziņoja, ka viņi jūtas "diezgan droši", un tikai viena ceturtdaļa (26%), ka "diezgan nedroši".
Līdz ar to secināts, ka par spīti pret varasiestādēm un drošības struktūrām vērstajai kritikai pēc uzbrukuma vairums vāciešu tomēr jūtas pietiekoši aizsargāti no teroristu uzbrukumiem.
Jau ziņots, ka drīz pēc uzbrukuma Ziemassvētku tirdziņam kļuva zināms, ka aizdomās turētais par teroraktu Aniss Amri jau krietni iepriekš bija nonācis drošības struktūru redzeslokā kā potenciāli bīstama persona, tomēr pieradījumu trūkuma dēļ viņu nevarēja arestēt. Tāpat arī par spīti tam, ka bija noraidīts Amri patvēruma lūgums, tā kā no Tunisijas nebija pienākuši visi nepieciešamie dokumenti, viņu arī nevarēja deportēt.
Saskaņā ar aptauju, iedzīvotāji tomēr uzticas policijai, un šis rādītājs ir pieaudzis pēc krituma pērn saistībā ar seksuāla rakstura uzbrukumiem Ķelnē un citās pilsētās 2015.gada Jaungada naktī. Tagad policijai uzticas gandrīz 90% iedzīvotāju, tomēr ir krities izlūkdienestu darba vērtējums.
Vienlaikus dati liecina, ka drošība un terorisma draudi ir tikai otrs svarīgākais jautājums. Svarīgākā prioritāte, kurai būtu jāpievēršas Vācijas valdībai, ir migrācijas un bēgļu krīze. Tā uzskata 40% aptaujāto.
2015.gadā migrācijas krīzes karstumā Vācijā ieradās gandrīz miljons cilvēku. Šonedēļ publicētie statistikas aģentūras "Eirostat" dati liecināja, ka arī aizvadītā gada pirmajos deviņos mēnešos Vācijā izskatīti vairāk patvēruma lūgumu nekā pārējās 27 Eiropas Savienības valstīs kopā ņemot. Kopumā Eiropas Savienībā izskatīti 750 tūkstoši patvērumu lūgumu, no kuriem Vācijā – 55%.
Gaidāms, ka pirms šogad rudenī gaidāmajām Vācijas parlamenta vēlēšanām migrācijas jautājumi būs starp svarīgākajiem.
Kancleres Angelas Merkeles vadītie kristīgie demokrāti tagad nākuši klajā ar ideju noteikt elastīgus ikgadējus uzņemamo patvēruma meklētāju griestus.
Pagaidām konkrēti skaitļi nav zināmi, bet priekšlikums paredz katru gadu noteikt jaunu kvotu, pamatojoties uz humāno situāciju pasaules krīzes zonās un Vācijas iespējām absorbēt jaunuzņemamos patvēruma meklētājus.
