Britu laikraksta „The Independent” uzdevumā aptauju veikusi socioloģisko pētījumu kompānija „BMG”, un, kā norāda laikraksts, kurš aptaujas veic regulāri, rezultāti rāda būtisku atšķirību no iepriekšējiem mēnešiem.
Ja referendums notiktu atkārtoti, tagad par palikšanu Eiropas Savienībā balsotu 51 procents no aptaujātajiem cilvēkiem, savukārt, pret – 41. Tas būtu tieši pretēji nekā pirms gada.
Jāatgādina, ka 2016. gada vasarā notikušajā referendumā par Lielbritānijas aiziešanu vai palikšanu Eiropas Savienībā par atdalīšanos balsoja 52 procenti, kamēr 48 bija „pret”.
Socioloģisko pētījumu kompānijas „BMG” vadītājs Maikls Turners intervijā sacījis, ka pēdējo reizi izstāšanās atbalstītāju pārsvars pār „Brexit” pretiniekiem bija šā gada sākumā – februārī, bet tad pamazām, bet nepārtraukti šī aina turpinājusi mainīties. Turklāt pārliecināti par Lielbritānijas palikšanu Eiropas Savienībā vairākumā ir tie britu pilsoņi, kuri izšķirošajā referendumā dažādu iemeslu dēļ nepiedalījās un viņu uzskati par Karalistes nākotni ļoti dalījās.
Par to, kāds būtu rezultāts, ja referendums šodien notiktu atkal, arvien ir dažādas domas, taču eksperti norāda, ka neizbēgami sabiedrību ietekmē ziņas saistībā ar ilgo un sarežģīto izstāšanās procesu, sarunām ar Briseli un gaidāmajiem zaudējumiem. Tiesa, milzīga ietekme uz sabiedrības noskaņojumu ir medijiem un kā tajā atspoguļojas arī britu politiķu sacītais. Ne velti Vācijas Eiropas lietu ministrs Mihaels Rots vēl nedēļas sākumā aicināja Londonu būt konsekventai tās vēstījumos britu vēlētājiem un Eiropas Savienības partneriem.
"Esmu mazliet pārsteigts par to, ka komunikācija šeit, Briselē, kā šķiet, ir nedaudz savādāka no tās, kāda tā ir Londonā," sacīja Rots.
Intervijā britu laikrakstam „The Independent” bijušais Eiropas tirdzniecības komisārs Pīters Mandelsons norāda, ka, ja aizejošais gads bija vairāk nekā taustīšanās ap „Brexit” procesu, tad nākamais šajā ziņā būs jau tiešāks un tuvāk reālajam iznākumam.
Lielbritānijai un Eiropas Savienībai būs jāvienojas par ļoti konkrētām lietām un tas, kā norāda laikraksts, diezin vai iedzīvotāju vairumu atstās vienaldzīgu. Mandelsons min jaunos tirdzniecības līgumus, kas Apvienotajai Karalistei būs jāpārslēdz ar trešajām valstīm, kopš tā vairs nebūs Eiropas Savienībā, kā arī darbaspēka problēmas, kas var rasties, strikti vēršoties pret imigrāciju un virkni citu aspektu, kas būtiski ietekmēs valsts nākotni un par kuru attīstību arvien ir daudz neskaidrību.
Eiropas Savienības līderi ir devuši zaļo gaismu „Brexit” sarunu otrajai fāzei, kas sāksies pēc Jaunā gada, tomēr Eiropas Savienības līderi ir brīdinājuši, ka tā būs vēl smagāka nekā līdz šim, un pēc Lielbritānijas izstāšanās var paiet vairāki gadi, līdz izdosies noslēgt svarīgo tirdzniecības līgumu. Izskanējis arī, ka britu amatpersonas cer martā panākt vienošanos par divu gadu pārejas periodu, kura laikā Lielbritānijas un Eiropas Savienības attiecības lielākoties nemainīsies.
