Jau vēstīts, ka kārtējā pirmdienas demonstrācijā pret Vācijas "islamizāciju", kas notika Drēzdenē, sasniegts jauns dalībnieku skaita rekords - 15 000.
Demonstrācijas Drēzdenē rīko jaunizveidotā organizācija "Patriotiskie eiropieši pret Rietumu islamizāciju" ("Patriotische Europäer gegen die Islamisierung des Abendlandes" - PEGIDA), kas atdzīvinājusi leģendāro pirmdienu demonstrāciju tradīciju savulaik komunistu pārvaldītajā Austrumvācijā, kura pirms 25 gadiem ievadīja protestus, kas beidzās ar Berlīnes mūra krišanu.
Lai gan "Pegida" galvenokārt pārstāv bijušās Austrumvācijas iedzīvotāju viedokli, pētījumu centra "YouGov" dati liecina, ka viedokļi sakrīt gan rietumos, gan austrumos.
Vaicāti, vai "ir labi, ka kāds pievērš uzmanību kļūdām bēgļu uzņemšanas politikā un vēršas pret islāmistiem," kā to dara "Pegida", 36% austrumvāciešu un 33% rietumvāciešu piekrīt šim apgalvojumam.
Veicot pētījumu, tika aptaujāti 1025 vācieši, un iegūtie rezultāti pielīdzināti visiem Vācijas iedzīvotājiem vecumā virs 18 gadiem.
Vācijas valdība vairākkārt apsūdzējusi "Pegidu" kā pārāk populistisku, norādot, ka Vācija "netiek islamizēta".
Realitātē Vācijā dzīvo daudz mazāk musulmaņu - 4% -, nekā domā Vācijas sabiedrība, savukārt vairums bēgļu no Sīrijas ir kristieši.
Arī Vācijas kancleres Angelas Merkeles valdībā nav vienprātības par to, vai no kustības distancēties vai tajā iesaistīties.
Tieslietu ministrs Heiko Māss mītiņus nosaucis par šausmīgiem un norādījis, ka viņam nepatīk neviens, kas piekrīt "Pegida" uzskatiem.
Savukārt Vācijas iekšlietu ministrs Tomass de Mezjērs uzskata, ka valdībai ir jāpievērš uzmanība sabiedrības satraukumam. Viņš uzsvēra, ka Vācijai nepieciešams vienoties par to, kā cīnīties ar pieaugošo bēgļu skaitu, kas šobrīd sasniedzis jau 200 000.
Saksijas zemes valdība norādījusi, ka pret kustību tā cīnīsies, izmantojot mikroblogu "Twitter", publicējot informāciju par bēgļu skaitu un to integrāciju sabiedrībā, izmantojot mirkļbirkas #pegida un #nopegida.
Pieaugošā nepatika pret imigrantiem bijusi viens no galvenajiem aspektiem dažāda līmeņa vēlēšanās visā Eiropā.
Lai arī sākotnēji Vāciju tas neietekmēja, tādu kustību kā "Pegida" un partijas "Alternatīva Vācijai" aicinājums uz mītiņiem un protesta akcijām liecina par pretējo.
