Saskaņā ar aptaujas datiem eiropieši ir noraizējušies par iejaukšanos vēlēšanās:
- 61% ir nobažījies par vēlēšanu manipulēšanu ar kiberuzbrukumu starpniecību,
- 59% raizējas par ārvalstu dalībniekiem un noziedzīgiem grupējumiem, kuri varētu slepeni ietekmēt vēlēšanas,
- 67% ir nobažījušies, ka tiešsaistē atrodamie personu dati varētu tikt izmantoti, lai vērstos pret politiskajiem vēstījumiem, ko viņi redz.
Savukārt aptaujātie Latvijas iedzīvotāji visvairāk bažījās par balsu pirkšanu (80%), galīgo vēlēšanu rezultātu sagrozīšanu (75%) un par slepenu ietekmi uz vēlēšanām no ārvalstu dalībnieku vai noziedznieku puses (69%).
Tomēr lielais vairums eiropiešu (74–81%) ir vienisprātis par veidu, kā būtu jācīnās pret šādiem draudiem:
- jāpaplašina tiešsaistes sociālo plašsaziņas līdzekļu platformu pārredzamība un skaidri jānorāda tiešsaistē izvietotā sludinājuma autors;
- būtu jānodrošina vienlīdzīgas iespējas visām politiskajām partijām piekļūt tiešsaistes pakalpojumiem sacensībā par vēlētāju uzmanību;
- kandidātiem vai politiskajām partijām būtu jādod tiesības sociālajos plašsaziņas līdzekļos atbildēt;
- būtu jāievieš tiešsaistē tāds pats atturēšanās no rīcības periods, kāds jau noteikts tradicionālajiem plašsaziņas līdzekļiem.
Eiropas Komisija norāda uz vairākiem pasākumiem cīņā pret dezinformāciju. Pagājušajā mēnesī lielākie tehnoloģiju uzņēmumi parakstīja Dezinformācijas prakses kodeksu, kas palīdzēšot uzlabot sponsorēto politisko reklāmu tiešsaistē pārredzamību. Tāpat tiek strādāts pie kopēja dezinformācijas rīcības plāna, kas ļaušot ES un dalībvalstu līmenī koordinēti reaģēt uz draudiem, ko rada dezinformācija. Šo rīcības plānu paredzēts pieņemt tuvāko nedēļu laikā.
Savukārt attiecībā uz demokrātiskajiem aspektiem ES gan eiropieši kopumā, gan Latvijas iedzīvotāji visvairāk neapmierināti ar cīņu ar korupciju un cīņu ar dezinformāciju medijos, kā arī ar to, ka politiskās partijas neņem vērā aptaujātiem līdzīgu cilvēku intereses.
