Pirms desmit gadiem sāktā projekta ideja bija iestādīt 5000 jūdžu garu koku līniju, kas aptvertu visu kontinentu un aizturētu Sahāras tuksnesi. Koki neļautu tuksneša smiltīm virzīties uz lauksaimniecības reģioniem. Taču, paaugstinoties gaisa temperatūrai un samazinoties nokrišņu daudzumam, miljoniem iestādīto koku ir gājuši bojā. Un tagad ir sasniegti tikai četri procenti no izveidojamās sienas apjoma.
"Koku priekškars, kas veidoja joslu, tiešām bija apturējis tuksnesi, jo iepriekš viss, ko mēs te mēģinājām ieviest, bija lemts neveiksmei," izteicās vietējais lauksaimnieks ciematā Senegālā Ibrahims Falls.
Saprotot, ka lielais projekts karstuma dēļ var neizdoties, vietējie aktīvisti Senegālā sākuši veidot nelielas, lokālas apzaļumotas, kā viņi paši saka – kabatas, kas, tiesa ne tik vērienīgi, bet arī cenšas traucēt tuksnesim. Tajās īpaši tiek iekopti, piemēram augļu dārzi, kas nes gan pārtiku, gan dod pavēni, gan notur augsni, taču to uzturēšana prasa milzu pūles.
"Šeit galvenais ir ūdens, un, lai pie tā tiktu, paiet daudz laika. Dienās, kad mums tā ir pietiekami, mēs varam laistīt savus dārzeņu laukus, kas dos mums ienākumus, un rezultātā mēs varam palīdzēt saviem vīriem ikdienas tēriņos," stāstīja ciemata iedzīvotāja Ndija Falla.
Taču zaļās sienas ideja nebūt nav pilnībā atmesta. Āfrikas attīstības banka nākamajos piecos gados ir paredzējusi zaļās sienas turpināšanai vairākus miljardus dolāru. Taču viss būs atkarīgs no pašu cilvēku spēka tuksnesim nepadoties un veicināt tās ceļu tālāk.
"Visa pasaule redz, ka, ja mēs nesaglabāsim vai neatjaunosim mežus, mēs iekritīsim bezdibenī. Tāpēc šodien ir nepieciešams, lai visi piekāptos un kārtīgi pārdomātu. Tātad vairs nav runa par to, ka mums ir jāspēj saglabāt dabu saviem bērniem, jo problēmas būs jau mums un tagad," uzsvēra lauksaimniecības inženieris Ali Ndija.
