Internetā publicēti video ar dūmiem, kuri, iespējams, radušies raķešu uzbrukumu laikā. Šajos kadros var redzēt arī pilsētas centru pēc apšaudes. Tāpat redzams, ka ir bojātas automašīnas. Vienlaikus ielās turpina uzturēties cilvēki.
Tiek ziņots arī, ka raķetes trāpījušas starptautiski neatzītās republikas vadītāja Denisa Pušiļina administrācijas ēkai. Pušiļins izplatīja paziņojumu, kurā vaino Ukrainas bruņotos spēkus administrācijas un Doneckas centra apšaudē. Pēc viņā vārdiem, uzbrukumā ir divi bojā gājušie civiliedzīvotāji. Šo informāciju pašlaik nav iespējams pārbaudīt.
Tikmēr Ukrainas bruņotie spēki nav nedz apstiprinājuši, nedz nolieguši, ka būtu veikuši kādu uzbrukumu Doneckas centram. Informācija tiek pārbaudīta un papildināta.
Izdevums “Ukrainska pravda” ziņo, ka Ukrainas armija Hersonas apgabalā iznīcinājusi divas Krievijas armijas bruņojuma noliktavas un divus Krievijas armijas komandpunktus.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks masveidā pastrādāja kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.
Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem, kur jūlijā pārņēma savā kontrolē visu Luhanskas apgabala teritoriju. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
