29.septembrī trīspusējās kontaktgrupas pārstāvji no Ukrainas, Krievijas un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Minskā parakstīja vienošanos par tāda bruņojuma, kura kalibrs mazāks par 100 milimetriem, atvilkšanu Donbasa teritorijā. Dienu vēlāk šo dokumentu parakstījuši arī pašpasludināto Doņeckas un Luhanskas tautas republiku līderi.
Kā paziņojis Ukrainas aizsardzības ministrs Sepans Poltoraks, vienošanās stāsies spēkā pēc tam, kad vismaz divas dienas tiks ievērots pilnīgs pamiers. Vēl trešdien Ukrainas puse paziņoja, ka ir konstatēta tikai viena apšaude no kaujinieku puses, bet jau ceturtdiena pagājusi pilnīgi bez jebkādām sadursmēm. Kā paziņojušas Kijevas amatpersonas, cerot uz divu dienu klusumu, Ukrainas puse jau ir sākusi gatavoties savas artilērijas un mīnmetēju atvilkšanai no konfliktējošo pušu saskares līnijas.
Pilnīga uguns pārtraukšana ir viens no galvenajiem Minskas vienošanās punktiem. Īpaši Krievijas mediji ceturtdien citēja Doņeckas tautas republikas pārstāvi kontaktgrupā Denisu Pušiļinu, kurš bija izteicis pieņēmumu, ka karam Doņeckā ir pienācis gals.
Taču, kā ceturtdien paziņojis Krievijas prezidents Vladimirs Putins, līdz Ukrainas krīzes atrisināšanai vēl ir tāls ceļš ejams. Viņš norādījis, ka ir atsevišķas lietas, kas vieš optimismu un pats galvenais, ka vairs nenotiek apšaudes. Tieši tāpēc esot pamats cerēt, ka neatzīto republiku sarunas ar Kijevas oficiālajām varas iestādēm tomēr būs ar pozitīvu iznākumu.
Tikmēr Ukraiņu žurnālists un politikas komentētājs Vitālijs Portņikovs norāda, ka pamiera iestāšanās Ukrainas austrumos un Krievijas pēdējo dienu aktivitātes Sīrijā ir ļoti cieši saistītas. Pēc Portņikova domām, karaspēka atvilkšana nebūt nenozīmē kara beigas un nebūt neliecina par Ukrainas vienotības atjaunošanos.
Tieši pretēji – tas esot skaidrs signāls par to, ka Ukrainas austrumi kļūs par nākamo iesaldēto konfliktu.
Tas tāpēc, ka Sīrijas operācijas laikā karadarbību Donbasā vienkārši neesot jēgas turpināt, bet aiziet no reģiona arī nedrīkst, jo tas vājināšot Krievijas pozīcijas postpadomju telpā. Pēc komentētāja vārdiem, Normandijas četrinieka sarunas pierādīs, vai Krievijai izdosies panākt tādas konstitucionālās izmaiņas, kas ļautu uz ilgu laiku nostiprināt nemierīgo teritoriju īpašo statusu un saglabāt savu ekonomisko ietekmi reģionā, vai arī Donbass kļūs par bumbu ar laika degli, kura jebkurā brīdī atkal var sprāgt.
Savukārt Razumkova centra militāro programmu vadītājs Nikolajs Singurovskis uzskata, ka bruņojuma atvilkšana un pamiera ievērošana pašlaik noteikti nav pats galvenais punkts, kas noteiks Ukrainas austrumu konflikta turpmāko attīstību. Tāds faktors ir pašpasludināto republiku gaidāmo vietējo varas iestāžu tā dēvētās vēlēšanas un nepieciešamība tās atcelt.
Pēc Singurovska vārdiem, no Krievijas puses gan pagaidām nav nekādu signālu par to, ka šīs vēlēšanas varētu atcelt. Turklāt Krievijas prezidenta Vladimira Putina darbības Sīrijas konflikta risināšanā ir devušas viņam lielākas iespējas ietekmēt starptautisko sabiedrību vienā vai otrā jautājumā.
Pēc analītiķa vārdiem, stratēģiskā iniciatīva pašlaik ir Putina pusē, un viņš no saviem mērķiem neatteiksies tik ilgi, kamēr nesajutīs, ka viņam tiek "piegriezts gaiss". Razumkova centra pētnieks arī uzsver, ka Putina stratēģiskie mērķi ir skaidri – atgriezt Krievijai globālās lielvalsts statusu un, izmantojot neveiksmīgo rietumvalstu politiku, izspiest ASV no Eiropas.
