Aizsardzības ministrijas pārstāvis Dmitro Hutsuliks informēja, ka dienas laikā sarīkotas vairākas apšaudes, un separātistu bruņotie formējumi pie 4 apdzīvotām vietām izmantojuši artilēriju, kas var raidīt 36. kalibra lādiņus. To izmantošanu aizliedz Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā iepriekš panāktā vienošanās.
Savukārt pie Zolotojes ciemata separātisti izmantojuši granātmetējus un kājnieku ieročus, kā arī pretgaisa aizsardzības raķetes.
Visi šie pārkāpumi liedz īstenot nesen Minskā panākto vienošanos par tā dēvēto Šteinmeiera formulu. Tā paredz sarīkot vietējās vēlēšanas separātistu kontrolētajos apgabalos Austrumukrainā un piešķirt tiem īpašu statusu. Prezidents Volodimirs Zelenskis jau iepriekš paziņoja, ka vēlēšanas nenotiks zem ložmetēju stobriem.
KONTEKSTS:
Konflikts Ukrainas austrumos sākās 2014. gada pavasarī drīz pēc tam, kad Krimas autonomo apgabalu Ukrainā faktiski anektēja Krievija.
2015. gada februārī Minskā ar Vācijas un Francijas līderu, kā arī Krievijas prezidenta līdzdalību panākta vienošanās par 13 miera plāna punktiem. Kopš tā laika gan abas konfliktējošās puses ik pa laikam ziņo par pamiera pārkāpšanu un situācija nav būtiski mainījusies.
Šoruden jaunu pavērsienu konflikta risināšanā iezīmēja Krievijas un Ukrainas gūstekņu apmaiņa. Katra no valstīm atbrīvojusi 35 personas. Pēc šī soļa Krievija paziņoja, ka gatava miera sarunām Parīzē ar Ukrainu, Franciju un Vāciju.
Savukārt Ukrainas varas iestādes piekritušas t.s. „Šteinmeiera formulai”, kas paredz vēlēšanu sarīkošanu okupētajos Ukrainas austrumu reģionos. Protestējot pret to, Ukrainā ielās izgāja tūkstošiem cilvēku.
