Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis par Austrumu partnerības nodibināšanu paziņoja 2009. gada maijā Prāgā. Ukraina, Moldova, Balkrievija, Armēnija, Azerbaidžāna un Gruzija tika mudinas veikt demokrātiskas reformas, pretī saņemot ekonomisko atbalstu un ciešāku sadarbību.
Taču ar naftu un gāzi bagātā un autoritārā Azerbaidžāna un Krievijas tuvā sabiedrotā Baltkrievija tajā tā arī nav īsti iesaistījušās. Armēnija, Krievijas parliecināta, pievienojusies Maskavas izveidotajau alternatīvai – Eirāzijas Savienībai.
Visaugstāko cenu par tuvošanos Eiropai samaksāja Ukraina, kas 2014.gadā pieredzēja Krievijas iebrukumu, kas prasījui vairāk nekā 10 tūkstošus dzīvību.
Tagad Ukraina, Gruzija un Moldova parakstījušas asociācijas līgumus ar ES. Visas ieguvušas ar ilgi kāroto bezvīzu režīmu ar Eiropu. Tirdznīcības apgrozījums ar Eiropu ir pieaudzis. Lai gan Austrumu partnerība tiek vērtēta kā veiksmīga, eksperti šaubās par tās nākotni.
Radio "Brīvā Eiropa" korespondents Rikards Jozviaks norāda, ka pēdējos pāris gados šī partnerība ir zaudējusi “uzrāvienu”. "Es neredzu iemeslu, kāpēc to turpināt. Jo jums ir 3 valstis, kas ir tuvas ES, bet daudz tuvāk tās vairs nevar piekļūt – jo tur ir siena, būsim godīgi. Ir 3 valstis, kam tas nav interesanti. Un nekādu jaunu lielu projektu nav. Ir asociācijas līgumi ar tiem, kas to gribēja, ir bezvīzu režīms ar tiem, kas to gribēja, bet ko tagad? Kas tālāk? Nedomāju, ka kāds var dot konkrētu atbildi. Nedomāju, ka ES spēj pati par to vienoties," teica Jozviaks.
Dalību ES nevienai no šīm trim Austrumu Partnerības valstīm Eiropas politiķi nesola. Vēl vairāk – piemēram, Nīderlandes iekšpolitikā pat aizdomas par Ukrainas tuvināšanos dalībvalsts statusam noveda pie referenduma, kurā tika noraidīts ES un Ukrainas brīvās tirdzniecības līgums. Gaidāms, ka Eiropas ārlietu ministri tiekoties ar austrumu partnerības valstu ministriem vienosies pagarināt programmu. Taču bez jauniem un augstiem mērķiem.
