„Lehman Brothers” bija viena no lielākajām investīciju bankām ASV, bet 2008.gada 15. septembrī paziņoja par bankrotu. Darbu zaudēja tūkstošiem cilvēku, miljoniem investoru zaudēja visu vai daļu no saviem ieguldījumiem, finanšu tirgi tika nopietni satricināti. Par vienu no galvenajiem aizvadīto gadu krīzes cēloņiem tiek uzskatītas pārmērīgās spekulācijas ar nekustamajiem īpašumiem ASV. Bet „Lehman Brothers” sabrukums izraisīja ķēdes reakciju, kas noveda pie haosa finanšu tirgos un pie pēdējo desmitgadu lielākās globālās finanšu krīzes.
Piecus gadus vēlāk situācija ir krietni mierīgāka, kaut gan vēl pāragri teikt, ka grūtības būtu aiz muguras. ASV izmantoja nodokļu maksātāju līdzekļus simtiem miljardu dolāru apmērā, lai glābtu citas bankas, lielākās finanšu institūcijas un autobūves kompānijas. Tas novērsa finanšu sistēmas sabrukumu, taču strauji palielināja valdības parādsaistību apjomu. Parādījās tādas kustības kā „Okupē Volstrītu”, kas rīkoja demonstrācijas un protestēja pret finanšu institūciju alkatību.
„Lehman Brothers” joprojām cenšas nokārtot saistības pret kreditoriem un gaidāms, ka process ilgs vēl gadiem. Procesā iesaistītie juristi, konsultanti un citi eksperti līdz šīm kopumā nopelnījuši vairāk nekā divus miljardus dolāru. Līdz šim kreditoriem izmaksāti gandrīz 50 miljardi dolāru no kopumā 80 miljardiem.
Neviens no kompānijas toreizējas vadības gan pie atbildības tā arī nav saukts. Tomēr tā laika notikumi likuši ieviest regulārus tā saucamos „stresa testus”, lai pārbaudītu, vai lielākās bankas ir pietiekami nodrošinājušās un pārvarētu jaunas krīzes izcelšanos.
Analītiķi norāda, ka joprojām ir reformas, kuras nepieciešams veikt finanšu sistēmas stiprināšanai.
„Lehman Brothers” sabrukums nopietnu satraukumu izraisīja arī Eiropas galvaspilsētās. Nebija ilgi jāgaida, kad globālo finanšu krīze izjuta arī šajā pusē Atlantijas okeānam. Sprāgstot nekustamo īpašumu burbuļiem un bankām nonākot bankrota priekšā, eirozonu viena pēc otras satricināja Grieķija, Īrija, Portugāle, Spānija un Kipra. Banku sektora dēļ bažas ir arī par Slovēniju. Lai izvairītos no līdzīgu scenāriju atkārtošanās, piemēram, izveidots eirozonas pastāvīgais glābšanas fonds, un notiek centieni izveidot banku savienību.
Pieminot „Lehaman Brothers” krahu, Eiropas Savienības iekšējā tirgus komisārs Mišels Barnjē šonedēļ norādīja, ka krīze vēl nav pilnībā aiz muguras, un vēl daudz kas ir darāms, lai kopienas finanšu sektoru nostādītu uz kājām. Eirozona tikai nesen pārvarēja pusotru gadu ilgušo recesiju, kamēr ASV ekonomikai pēdējos pāris gados izdevies atgriezties pie daudzmaz stabilas izaugsmes.
