Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Gruzija, Moldova un Ukraina ir tās sešas bijušās PSRS valstis, kuras Eiropas Savienība uzrunājusi par turpmāku ciešāku ekonomisko un politisko sadarbību. Austrumu partnerības ideju sākotnēji rosināja Polija un Zviedrija ārlietu ministra Karla Bilta personā, un to turpmāk aktīvi atbalstījušas valstis, kas pašas savulaik piedzīvojušas PSRS okupāciju, arī Baltija.
Notikumi Ukrainā piecu gadu jubileju vērtuši krietni vien drūmāku. Polijas ārlietu institūta eksperte Elizabeta Kaca aģentūrai AFP sacījusi, ka Austrumu partnerības ideja tagad piedzīvo pamatīgu pārbaudi, jo Ukrainas krīze spilgti parāda, ka Krievija nav gatava sadarboties tieši tādēļ, ka Austrumu partnerības idejā saskata ekonomiski konkurējošu lietu, tādēļ ne velti Krievija izdarījusi spiedienu uz Ukrainas valdību, liekot iesaistīties pašas veidotajā Eirāzijas muitas ūnijā un cenšoties nopirkt Ukrainas piekrišanu ar draudzīgākām gāzes cenām.
Savukārt Čehijas prezidents Milošs Zemans norādījis, ka tieši notikumi Ukrainā lieku reizi atgādina, ka Eiropas Savienībai ir jāturpina veidot vēl ciešākas attiecības ar visām Austrumu partnerības valstīm.
Tam piekrīt arī Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts, kurš sarunā ar Latvijas Radio jau iepriekš ir norādījis, ka jūnijā vajadzētu parakstīt jaunus sadarbības līgumus.
„Tas būs ļoti atkarīgs no tā, kā attīstīsies situācija Ukrainā. Taču mēs ļoti ceram, ka varēsim virzīties uz priekšu un jūnijā parakstīt nākamos līgumus ar Moldovu un Gruziju. Ceru, ka tajā laikā varēsim parakstīt arī atlikušo, ekonomisko asociācijas līguma sadaļu ar Ukrainu. Un tad sekos šo līgumu ieviešana dzīvē, kam būs jāvelta daudz laika. Es tiešām ceru, ka mums to izdosies izdarīt pēc Ukrainā notikušajām prezidenta vēlēšanām un būtu ļoti piemēroti to darīt kopā ar Moldovu un Gruziju,” pauda Bilts.
Līdz šim no visām sešām valstīm vienīgi Gruzija un Moldova ir parakstījušas ar Eiropas Savienību asociācijas un tirdzniecības līguma galējo versiju. Tas notika samitā Lietuvas galvaspilsētā Viļņā. Šādu līgumu parakstīt bija paredzēts arī Ukrainai, taču prezidents Viktors Janukovičs īsi pirms tikšanās no šā soļa atteicās, kas arī izraisīja protestus Ukrainā.
Latvija, kas 2015.gada pirmajā pusē uzņemsies prezidentūru Eiropas Savienībā, līdzīgi kā Lietuva gatavojas rīkot nākamo Austrumu partnerības samitu.
