Statistika ir skaidra - 2015. gada oktobrī Turcijas un Grieķijas robežu nelegāli šķērsoja vidēji 10 000 cilvēku dienā, bet šobrīd tie ir tikai 43 cilvēki dienā. Tas nozīmē, ka migrantu plūsma ir samazinājusies par 98%. Galvenokārt šis kritums ir saistīts ar to, ka Eiropas Savienība ir noslēgusi vienošanos ar Turciju un Eiropas valstis ir pārstājušas ļaut imigrantiem brīvi ceļot pa sauszemi no Grieķijas uz Vāciju un Ziemeļeiropu.
Tādēļ Briselē un daudzās citās galvaspilsētās šo līgumu uzskata par veiksmi. To aizvadītajā nedēļā, apmeklējot Lesbas salu Grieķijā, pasvītroja Eiropas Savienības migrācijas komisārs Dimitris Avramopuls. Viņš gan atzīst, ka situācija nav pilnībā atrisināta.
"Kamēr šī pasaules daļa ir liesmās un cilvēki pamet savas valstis, lai rastu patvērumu Eiropā, mums jābūt ļoti labi gataviem pilnīgi visam, ko nākotne mums var nest," sacīja Avramopuls. "Tomēr tagad viss darbojas. Man jāatzīst, ka tam bija nepieciešams zināms laiks, bet svarīgākais, ka mēs vairs neesam tādā situācijā, kādā bijām iepriekš.”
Vienošanās ar Turciju paredz, ka visi patvēruma meklētāji, kuri nenāk no īpaši ievainojamām grupām, būtu jāatgriež no Grieķijas Turcijā. Bet šis process notiek lēni, jo Grieķijas varas iestādēm ir nepieciešams ilgs laiks, lai izskatītu patvēruma lūgumus. Un arī tiesas ne vienmēr piekrīt, ka Turcija patiešām ir droša valsts, kur var izraidīt cilvēkus.
Gada laikā no Grieķijas salām uz Turciju ir nosūtīts nepilns pusotrs tūkstotis cilvēku. Bet daudzi ir ilgstoši iesprostoti salās.
Nesenajā paziņojumā presei UNICEF asi kritizēja uzturēšanās apstākļus Grieķijā, kā arī palīdzības trūkumu, it sevišķi bērniem un pusaudžiem.
Apmaiņā pret Sīrijas un Irākas bēgļu uzturēšanu Turcija saņem apjomīgu finanšu palīdzību no Eiropas Savienības. Kopumā tie ir trīs miljardi eiro, kas veltīti dažādām palīdzības programmām.
Tagad Eiropas Savienība vēlas līdzīgus līgumus noslēgt arī ar Āfrikas valstīm.
To februārī migrācijai veltītajā samitā Maltā pasvītroja premjers Māris Kučinskis.
“Šobrīd jau var izteikt gandarījumu par to, ka Turcijas ceļš ir nostopējies," teica Kučinskis. "Šobrīd ir arī pamats domāt, un pirmās indikācijas rāda, ka Lībija dara visu, lai nebūtu bēgļu plūsmas pāri [Vidusjūrai]. Un dabiski, ka diskusijas iet, arī pieminot citas Āfrikas valstis. Tā kā principā mūsu starpā dominē vārdi, ka atslēga ir atrasta un jādara viss, lai neatkārtotos tas, ka bija gadu atpakaļ.”
Līdzīgās domās ir arī pašreiz prezidējošās valsts Maltas iekšlietu ministrs Karmelo Abela.
“Šī gada laikā mēs pilnīgi noteikti esam redzējuši situācijas uzlabošanos," uzsvēra Abela. "Tādēļ ir ārkārtīgi būtiski saglabāt esošo vienošanos starp Turciju un Eiropas Savienību, jo tā arī turpmāk atvieglos migrācijas plūsmas pārvaldīšanu Grieķijā.”
Brisele arī mudina visas valstis aktivizēt patvēruma meklētāju pārvietošanu no Grieķijas un Itālijas, jo līdz šim citās dalībvalstīs ir nokļuvuši vien 13 500 cilvēku no plānotajiem 160 000.
Visbeidzot, par spīti visiem panākumiem Turcijas un Eiropas Savienības vienošanās nākotne ir neskaidra. Diplomātiskais skandāls starp Turciju un Nīderlandi, kā arī vairākām citām Eiropas valstīm par Turcijas ministru dalību aģitācijas pasākumos, ir būtiski saasinājis attiecības. Tādēļ nav izslēgts, ka Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erogans varētu pārtraukt šo līgumu un atkal atvērt robežu. Šādi draudi jau iepriekš ir izteikti.