Aprit gads kopš Krimas «referenduma» un aneksijas

Pirmdien aprit gads kopš Krimā notika neatzītais referendums, pēc kura Krievija anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu.   

Krimas iedzīvotāji ar dalītām sajūtām vērtē notikušo. Daudzi izsaka prieku par to, ka Krimā izdevās izvairīties no bruņota konflikta. Savukārt citi atzīmē ikdienas problēmas. Amerikas Savienoto Valstu un Eiropas Savienības sankcijas ir radījušas pārtikas cenas pieaugumu un atsevišķu produktu deficītu.

Vienlaikus Krievijas prezidents Krimas jautājumam veltītā dokumentālajā filmā ir atzinis, ka Krievija bija gatava aktivēt kodolspēkus, ja aneksijas gaitā rastos kādas problēmas. 2014.gada pavasarī pussalā arī slepeni ievesti jūras kājnieki.

Putins un citas augstas Krievijas amatpersonas sākotnēji vairākkārt kategoriski noliedza Krievijas armijas klātbūtni Ukrainas Krimas Autonomajā Republikā, kuru pēc neatzītā referenduma Krievija faktiski anektēja. Taču pērn aprīlī tiešraidē, atbildot uz iedzīvotāju jautājumiem, Putins atzina, ka aiz Krimas pašaizsardzības vienību muguras stāvējuši Krievijas karavīri.

Pēc tam Ukrainā sākās jaunais saspīlējuma vilnis, kad Harkovā, Doņeckā un Luhanskā vairāki bruņoti prokrieviski noskaņoti cilvēki ieņēmuši administrācijas ēkas un pieprasījuši referendumu par reģionu statusu.  Kijeva sākusi pretterorisma operāciju un kaujas turpinājās līdz februāra nogalei, kad kārtējās sarunās ar rietumvalstu līderu līdzdalību panākta vienošanās par pamieru, kurš gan aizvien netiek pilnībā ievērots. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt