ASV prezidenta Džordža Buša jaunākā 2003. gada marta lēmums uzsākt iebrukumu Irākā arī pēc desmit gadiem tiek vērtēts visai pretrunīgi. Kā zināms, kā viens no galvenajiem iemesliem šādam iebrukumam tika minēti Sadama Huseina režīma rīcībā esošie masu iznīcināšanas ieroči, kuri vēlāk tā arī netika atrasti. Kopumā Irākas karš izmaksājis vairāk nekā vienu triljonu dolāru, dzīvību zaudējuši no 110 līdz 600 tūkstošiem vai pat miljonam cilvēku.
2011.gadā, paziņojot par amerikāņu spēku izvešanu no Irākas, ASV prezidents Baraks Obama, kurš vienmēr ir pretojies Irākas karam, paziņojis, ka par spīti visam ir sasniegti atzīstami rezultāti: "Karu pabeigt ir daudz grūtāk, nekā to uzsākt. Viss, ko amerikāņu karavīri ir darījuši Irākā: karojuši, asiņojuši, gājušo bojā, cēluši valsti, apmācījuši irākiešus - tas viss ir novedis pie šī veiksmes brīža. Irāka nav perfekta vieta un tai ir daudz izaicinājumu. Taču mēs aiz sevis atstājam suverēnu, stabilu un pašpārliecinātu Irāku ar pārstāvniecisku valdību, ko ievēlējuši paši irākieši."
Arī Lielbritānijas bijušais premjerministrs Tonijs Blērs, kurš līdz ar Džordžu Bušu bija viens no aktīvākajiem Irākas kara aizstāvjiem, desmitās gadadienas priekšvakarā atkārtoti paudis pārliecību, ka toreiz tika pieņemts pareizais lēmums un Irāka pašlaik ir labākā stāvoklī nekā Sadama Huseina valdīšanas laikā. Arī citi eksperti norāda, ka Irākas ekonomiskā izaugsme ir sasniegusi gandrīz 9% izaugsmi gadā, bet naftas eksporta apjomi ir sasnieguši pirmskara līmeni un par pārsnieguši to.
Par spīti sasniegtajam ekonomiskajam progresam, Irāka pašlaik ieņem vienu no pirmajām vietām pasaulē korupcijas līmeņa ziņā. Kā norādījis Irākas Rekonstrukcijas īpašais ģenerālinspektors Stjuarts Bouens, daudzi no amerikāņu un citu sabiedroto uzsāktajiem Irākas rekonstrukcijas projektiem ir beigušies neveiksmīgi gan nepiemērotā projektu īstenošanas laika dēļ, gan pašu amerikāņu kapacitātes trūkuma dēļ.
Turklāt Bouens norāda, ka Irākas korupcijas dēļ ir zaudēti milzīgi līdzekļi: "Korupcija ir bijusi nopietna problēma, un tā ir aizēnojusi jebkādu progresu visus šos desmit gadus. Mēs esam notiesājuši aptuveni 80 amerikāņus un atguvuši aptuveni 200 miljonus galvenokārt amerikāņu dolāru. Taču korupcija Irākas pusē ir daudzas, daudzas reizes augstāka, un pašu irākiešu uzraudzības institūcijas atzīst, ka ik gadu ar naudas atmazgāšanas palīdzību tiek iegūti aptuveni 40 miljardi dolāru. Tas vājina Irākas ekonomiku un samazina Irākas sasniegto progresu."
Citi eksperti norāda, ka karš Irākā ir radījis valstī milzīgu nestabilitāti. Galvenokārt asas domstarpības pastāv Sadama Huseina valdīšanas laikā pie varas esošās sunītu minoritātes un tagad varu ieguvušo šiītu starpā. Kā norāda aģentūra "France Presse", tiek uzskatīts, ka Irākas policija un armija ir spējīgas nodrošināt iekšējo stabilitāti, taču nespēj pienācīgi rūpēties par valsts robežām, gaisa telpu un jūras teritoriju. Kā paziņojusi Lielbritānijā bāzētā organizācija „Iraq Body Count” joprojām ik gadu Irākā vardarbīgās sadursmēs, terora aktos un citos uzbrukumos dzīvību zaudē aptuveni četri tūkstoši cilvēku. Tas ir aptuveni tikpat daudz, cik dzīvību desmit gadu laikā zaudējuši sabiedroto spēki.
