Tokijas bombardēšanā bojā gājušo patiesais skaitlis ir ievērojami lielāks nekā oficiāli apkopotie 80 000 vārdu. Divas diennaktis ilga ASV uzlidojumi Tokijai, nometot milzīgu skaitu degbumbu, kas iznīcināja lielu daļu Tokijas. Tomēr līdz pat šai dienai tikai atturīga piemiņas vieta un klusa ceremonija. Šī otrās pasaules kara vēstures daļa nav viegla nedz pašai Japānai, nedz Amerikas Savienotajām Valstīm.
Mikiko Kijookai tagad ir 91. Viņa izdzīvoja, bet tēvs un māsa gāja bojā.
„Ķermeņa augšdaļa bija virs upes ūdens līmeņa. Visapkārt milzīgas liesmas, kuras pūta man virsū. Es pagrābu metāla ķiveri un sāku smelt upes ūdeni. Lēju sev virsū. Atkal un atkal. Ja es to nedarītu, tad sadegtu. Un uz tilta akmens kāpnēm mētājās cilvēki, vaimanāja. Es šļakstīju ūdeni arī viņiem virsū. Abām rokām un bez pārtraukuma! Pret rītu es vairs nespēju pakustināt savas rokas,” atceras izdzīvojusī.
Aukstā kara gados ASV kļuva par Japānas galveno sabiedroto, bet bombardēšana, kas galu galā salauza toreizējā ienaidnieka pretestību, nav aizmirsta sabiedrības apziņā, tomēr netiek īpaši izcelta.
„Paliekam tik veci. Ja viņi nepasteigsies, mēs jau visi būsim miruši. Bet varbūt viņi gaida, lai mēs nomirstam. Taču jūtos ļoti neapmierināta ar valdības rīcību šajā ziņā,” sacīja Kijooka.
Klusie piemiņas pasākumi sakrīt ar Vācijas kancleres Angelas Merkelas vizīti Japānā. Kara laikā hitleriskā Vācija, Musolīni Itālija un Japāna bija sabiedrotās. Tiekoties ar premjeru Šindzo Abe, kanclere Merkele uzsvēra, ka Japānai ir jāspēj atklāti izvērtēt savu pagātni. Tāpat kā to jau darījusi Vācija.
Japāna pastrādājusi daudz šokējošu kara noziegumu Ķīnā un citviet Klusā Okeāna baseinā, tostarp masu slepkavības un medicīniskus eksperimentus ar dzīviem cilvēkiem. Tāpat Japāna 1945. gadā grasījās izmantot bioloģiskos ieročus uzbrukumiem ASV pilsētām. Taču par neatrisinātu vēstures dilemmu palicis jautājums, vai tas attaisno Tokijas un citu Japānas pilsētu bombardēšanu ar degbumbām un vēlāk arī atombumbu nomešana uz Hirosimu un Nagasaki.
