Aprit 50 gadi kopš cilvēka pirmās izkāpšanas uz Mēness

Šodien aprit 50 gadi, kopš cilvēks pirmo reizi spēra kāju uz Mēness. Tas bija ASV astronauts Nils Ārmstrongs. Lai pārspētu Padomju Savienību Aukstā kara sacensībā, Savienotās Valstis gatavojas vairākus gadus, un ''Apollo'' projektā ieguldīja miljardiem dolāru. Tagad cilvēce jau skatās Marsa virzienā, tomēr no jauna atdzīvojusies ideja par cilvēka nosūtīšanu uz Mēnesi.

Pusgadsimts pēc pirmā cilvēka izkāpšanas uz MēnessGints Amoliņš

    „Tas ir viens mazs solis cilvēkam, bet milzīgs lēciens cilvēcei.” Šos visā pasaulē zināmos vārdus teica Nils Ārmstrongs, 1969. gada 20.  jūlijā, tieši pirms 50 gadiem, sperot pirmo cilvēka soli uz Mēness. 20 minūtes vēlāk par otro cilvēku, kas spēris kāju uz Zemes dabiskā pavadoņa, kļuva astronauts Bazs Oldrins. Trešais misijas astronauts Maikls Kolinss palika orbitālajā kosmosa modulī, 30 reizes apriņķojot ap Mēnesi.

    Šī bija ''Apollo 11'' misija. Ārmstrongs un Oldrins uz Zemes pavadoņa ārpus Mēness moduļa pavadīja vairāk nekā divas stundas, ievācot paraugus no Mēness virsmas, uzņemot fotogrāfijas un veicot zinātniskos eksperimentus. Trīs astronauti atgriezās uz Zemes piecas dienas vēlāk, 24. jūlijā, piezemējoties Atlantijas okeānā.

    Televīzijas ekrānos pirmā cilvēka izkāpšanu uz Mēness toreiz vēroja vairāk nekā 600 miljoni cilvēku visā pasaulē. Savienotajām Valstīm tas palīdzēja demonstrēt savu varenību globālajai auditorijai.

    Pirmā cilvēka nosūtīšanas uz Mēnesi pamatā bija Aukstā kara sacensība starp ASV un Padomju Savienību.Padomju Savienība bija tā, kas 1957. gadā Zemes orbītā palaida pirmo mākslīgo pavadoni jeb satelītu - ''sputņiku''. Un skriešanās sacensības kosmosā varēja sākties. Tajā pašā gadā Padomju Savienība kā pirmā orbītā palaida dzīvu būtni – suni Laiku, kas dažu stundu laikā gan gāja bojā. Bet 1961. gadā padomju kosmonauts Jurijs Gagarins kļuva par pirmo cilvēku kosmosā.


    Savienotās Valstis to vēroja ar bažām. Amerikāņu sabiedrībā valdīja uzskats, ka viņi krietni zaudē savam Aukstā kara naidniekam sacensībā par to, kuram ir attīstītākas tehnoloģijas, kam attiecīgi ir ietekme uz nacionālo drošību.

    Pusotru gadu pēc Gagarina kļūšanas par pirmo cilvēku kosmosā, lai panāktu Padomju Savienību un celtu nacionālo pašapziņu, ASV prezidents Džons Kenedijs 1962. gadā izvirzīja mērķi līdz desmitgades beigām „nosūtīt cilvēku uz Mēnesi un droši atgriezt uz Zemes.”

    Nepilnus septiņus gadus vēlāk, pusgadu pirms desmitgades beigām, tas arī izdevās.

    Pie ''Apollo'' programmas strādāja 400 tūkstoši cilvēki, tolaik tā izmaksāja 25 miljardus ASV dolāru.

    ASV nosūtīja cilvēkus uz Mēnesi kopumā sešās misijās, kuru laikā uz tā virsmas izkāpa 12 cilvēki, līdz šīm vienīgie. Pēdējais šāds lidojums – 1972. gadā. ASV pārstāja sūtīt cilvēkus uz Mēnesi vairāku iemeslu dēļ. Viens no tiem – mērķis bija sasniegts, Aukstā kara sacensībā Savienotajām Valstīm kļūstot par pirmo tajā ziņā, ka nosūtīts pirmais cilvēks uz Mēnesi. Vēl viens – izmaksas. Mēness misijas bija dārgas, un 70. gados arī sākās naftas krīze.

    Tomēr ASV prezidents Donalds

    Tramps izvirzījis prasību Nacionālajai aeronautikas un kosmosa pārvaldei jeb NASA 2024. gadā atkal nosūtīt cilvēku uz Mēnesi.

    Tas būtu viņa prezidentūras beigās, ja Trampu nākamgad pārvēlēs. Nospraustais termiņš daudzu ieskatā gan nav reālistisks.

    ASV joprojām ir vienīgā valsts, kurai izdevies uz Mēnesi nosūtīt cilvēku. Tomēr Krievija, Japāna, Ķīna, Eiropas Kosmosa aģentūra, Izraēla un Indija uz Mēness orbītu ir nosūtījušas kosmosa zondes.

    Vēl ekskluzīvāks ir to valstu klubiņš, kurām izdevies uz Mēness virsmas veiksmīgi nosēdināt kosmosa aparātu - ASV, Krievija, Ķīna.

    Par ceturto mēģina kļūt Indija. Jau pirmdien tā plāno palaist raķeti ar zondi un kosmosa aparātu, kuru paredzēts nosēdināt uz Mēness pie dienvidpola.

    Spēja to izdarīt ir liecība par valsts tehnoloģiskajām spējām, nostiprinot starptautisko prestižu. Taču ir arī praktiskāki iemesli – Mēness potenciāls kā platformai kosmosa tālākai izpētei. Arī derīgie izrakteņi kā zelts, platīns, retzemju metāli.

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti