2000.gada 12.augustā piecus gadus vecā atomezemūdene “Kursk” ar 118 apkalpes locekļiem atstāja savu bāzi Krievijas ziemeļrietumos, lai kopā ar vēl aptuveni 30 kuģiem piedalītos jūras spēku mācībās Barenca jūrā.
154 metrus garo zemūdeni uzskatīja par nenogremdējamu, jo tai bija dubults korpuss, kam vajadzēja izturēt ūdens spiedienu pat 1000 metru dziļumā.
Kuģis bija apbruņots ar 24 torpēdām un tikpat spārnotajām raķetēm.
Vairākas stundas pēc došanās jūrā zemūdenes priekšgalā ar dažu minūšu intervālu notika divas eksplozijas. Otrā no tām bija tik spēcīga, ka to reģistrēja seismogrāfi visā Eiropā un pat Aļaskā.
Vēlāk noskaidrojās, ka pirmā sprāga bojāta torpēda, bet pēc tam eksplodēja pārējās torpēdas un raķetes, kas atradās zemūdenes priekšējā nodalījumā.
Pa bojāto kuģa priekšgalu strauji ieplūda ūdens, kas citu pēc cita piepildīja zemūdenes nodalījumus.
Skaties mākslas filmu par "Kursku" (Francija, 2018) ar Kolinu Fērtu galvenajā lomā!
23 apkalpes locekļiem izdevās patverties devītajā nodalījumā, virs kura atradās avārijas izejas lūka.
Izskanējuši dažādi minējumi par to, cik ilgi viņiem izdevās palikt dzīviem. Vieni uzskata, ka tās bija sešas stundas, bet citi lēš, ka pat pusotra diennakts. Jūrnieki gāja bojā, kad viņi mēģināja nomainīt ķīmisko skābekļa ģeneratoru. Ierīce iekrita ūdenī un eksplodēja. Sprādziens nogalināja daļu no vīriem, bet pārējie nosmaka.
Pat ja šie jūrnieki patiešām izdzīvoja vēl vairāk nekā diennakti pēc “Kursk” nogrimšanas, viņiem nebija izredžu tik izglābtiem. Krievijas jūras spēki tikai sešas stundas pēc avārijas secināja, ka zemūdene ir nogrimusi.
Komandieri pārliecināja prezidentu Vladimiru Putinu, ka glābšanas operāciju varēs veikt bez ārvalstu palīdzības. Taču visi mēģinājumi iekļūt avarējušajā zemūdenē bija neveiksmīgi.
Putins tikai piecas dienas pēc “Kursk” nogrimšanas pieņēma Lielbritānijas un Norvēģijas piedāvāto palīdzību. Septiņas dienas pēc avārijas norvēģu ūdenslīdēji beidzot iekļuva zemūdenes vrakā, kur vairs nebija neviena izdzīvojušā.
Krievijas jūras spēku vadība ne tikai vilcinājās ar ārvalstu palīdzības pieņemšanu, bet sākotnēji arī izplatīja melus par “Kursk” avārijas cēloni.
Tika apgalvots, ka zemūdene ir vai nu uzskrējusi Otrā pasaules kara laika mīnai, vai arī to ir nogremdējuši amerikāņi.
Krievijas Ģenerālprokuratūra pēc trīs gadus ilgas izmeklēšanas paziņoja, ka katastrofā neviens nav vainojams. Savukārt valdības slepenā izmeklēšanā, kas nonāca preses rīcībā, secināja, ka “Kursk” bojāeju izraisīja apkalpes nolaidība, nekompetence, kā arī novecojis un nekvalitatīvs aprīkojums.
Pēc notikušā daudz kritikas izpelnījās arī Putins, kurš prezidenta amatā bija stājies dažus mēnešus pirms “Kursk” traģēdijas. Viņš pēc zemūdenes avārijas uzreiz nepārtrauca atvaļinājumu Sočos, bet pie “Kursk” apkalpes locekļu tuviniekiem ieradās tikai desmit dienas pēc traģēdijas.
Putins 2018.gadā intervijā sacīja, ka “Kursk” traģēdija notika, jo pirms viņa nākšanas pie varas Krievijas bruņotie spēki bija nožēlojamā stāvoklī.
“Ko tur slēpt – mēs taču ļoti labi zinām, kādā stāvoklī tolaik bija bruņotie spēki. Atklāti runājot, notikušais nebija nekāds pārsteigums. Bet traģēdija bija milzīga, tik daudz cilvēku aizgāja bojā. Protams, to nedrīkst aizmirst. Pēc Padomju Savienības sabrukuma mēs saskārāmies ar grūtībām ekonomikā un sociālajā sfērā, protams, arī armijā. Tas viss nevarēja neskart armiju. Arī “Kursk” traģēdija apliecināja bruņoto spēku tā brīža kopējo stāvokli,” Putins sacīja televīzijas kanālam “Rossija”.
“Kursk” vraku no Barenca jūras izcēla 2001.gada rudenī. Izdevās atrast 115 jūrnieku mirstīgās atliekas.
